Ūdensziedu blakšu dzimta (Mesovelidae)

Ūdenī vai mitrās vietās ūdeņu krastos mītošu blakšu dzimta. Plēsīgas sugas vai patērē bojā gājušus, galvenokārt sīkus, posmkājus, kurus uzlasa vai notver uz ūdens virsmas un peldošā virsūdens augājā (uz ūdensziediem, lēpēm, ūdensrozēm, glīvenēm). Nelielas, vidēji slaidas ūdensblaktis (parasti 3-5 mm garas) ar garām kājām. Salīdzinoši manāmi druknākas nekā mērniekblaktis (pēc ķermeņa formas (apveida) atgādina ļoti sīku circeni). Dzimtā ietilpst gan lidojošas sugas, gan tādas, kurām spārni reducēti. Parasti raksturīga zaļgana ķermeņa pamatkrāsa, nereti papildus tumšāks vai gaišāks marķējums svītru vai punktu veidā. Galva diezgan plata, stūraina apveida, aptuveni priekškrūšu platumā. Taustekļi četrposmu, parasti apmēram pustik gari, cik ķermenis. Kāju gūžas attālinātas. Vēdera apakšpuse klāta ar sudrabainiem, ūdeni atgrūdošiem matiņiem. Sugas pielāgotas pārvietoties pa ūdens virsmu, parasti uzturas stāvošos vai lēni plūstošos ūdeņos. Olas dēj uz ūdensaugiem.

Zināmas ap 90 sugas pasaulē, galvenokārt mitrajos tropu apgabalos. Latvijā viena suga - Mesovelia furcata Mulsant&Rey, 1852 - parastā ūdensziedu blakts, kas diezgan bieži sastopama stāvošos, ar peldošu virsūdens augāju bagātīgi aizaugušos ūdeņos, taču sīko izmēru dēļ (ap 3 mm gara) un ūdensaugu vidē maskētās, zaļganās krāsas dēļ grūti pamanāma.