Mazu vai ļoti mazu, parasti tumši un vienmuļi krāsotu blakšu dzimta (garums no 1,2 mm līdz 3 mm), vairums sugu ap 2 mm garas. Pēdas divposmu, snuķis četrposmu. Tēviņi ar normāli attīstītiem spārniem, actiņas ir. Mātītēm, savukārt, spārni ir saīsināti (nosedz līdz vienai trešdaļai vai pusei ķermeņa) vai pilnīgi reducēti, actiņu nav. Tēviņiem pie spārnu pamatdaļas norobežoto membrānveida apmali sauc par kuneusu - tā ir raksturīga pazīme. Mātītēm ķermenis vēdera daļā ir manāmi paplatināts - olveidīgs, bet taustekļu otrais posms manāmi garāks nekā ceturtais.
Dzīvo mežos uz koku stumbriem, parasti tādiem, kas bagātīgi klāti ar sūnu un ķērpju apaugumu. Pārtiek no dažādiem sīkiem posmkājiem, to olām un kāpuriem. Olas dēj rudenī; tās pārziemo un šķiļas pavasarī.
Pasaulē Z puslodē diezgan plaši izplatīta, bet mazskaitlīga dzimta. Nodala 4 ģintis ar aptuveni 30 sugām. Eiropā tikai divas ģintis (Loricula, syn. Microphysa un ģints Myrmedobia) ar aptuveni 17 sugām. Latvijā zināmas divas sugas.
