Ūdensmērītāju dzimta (Gerridae)

Blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst aptuveni 0,7-2 cm garas, parasti ūdenī - gan stāvošā, gan visai strauji tekošā - dzīvojošas blaktis ar izstieptu, lielākoties tumšas krāsas ķermeni. Visbiežāk krāsa ir brūna, pelēka vai melna. Vēdera apakšpuse ir gaišāka, blīvi klāta ar ūdeni atgrūdošiem, īsiem matiņiem, kas novērš samirkšanu. Raksturīga īsa, trīsstūraina galva, kas platumā tikpat plata, cik priekškrūtis. Gan snuķis, gan taustekļi no četriem posmiem. Priekškājas manāmi īsākas nekā pārējie kāju pāri, kalpo medījuma satveršanai un noturēšanai, jo sugas ir plēsīgas: pārtiek no sīkiem kukaiņiem un to kāpuriem, tos izsūcot. Pēdas posmainas, ar nagiem. Ar kāju airējošām kustībām visai ātri pārvietojas pa ūdens virsmu, ļoti labi sadalot ķermeņa svaru. Sugām ir cieti spārni, lido maz. Pavasarī mātītes uz ūdensaugiem dēj dažus desmitus olu. Kāpuri pēc izšķilšanās pieaug apmēram 1,5-2 mēnešu laikā. Ziemo tikai pieauguši ūdensmērītāji, rudens pusē, aizlidojot no ūdens un ziemojot tuvumā atrodamos dažādos dobumos, alās un citās piemērotās vietās, kur to skaits var sniegties tūkstošos vienkop. Kosmopolītiskas (visā pasaulē) izplatības dzimta, kurā nodala aptuveni 300 sugas. Latvijā 8 sugas, vairums no tām bieži sastopamas gan stāvošos, gan tekošos ūdeņos.