Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Ziemzaļš, epifītisks (uz lapkoku stumbriem augošs) lorantu dzimtas krūms. Pusparazīts. Organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no saimniekauga. Divmājnieks. Veido ļoti zarainu, lodveidīgu vai nokarenu (Ø 0.5-1.3 m) sastatu. Stumbrs kails, zarojums neīsti dihotoms. Lapas vienkāršas, ādainas, otrādi lancetiskas (ga 3-5 cm, pl 1-1.5 cm), mala gluda, gals noapaļots. Lapas uz zariem pretējas. Ziedi 3-6, atrodas zaru galā. Sievišķo ziedu apziednis brīvs, bet vīrišķo - saaudzis. Gatavs auglis ir balta sēkla, ko apņem balta, gļotaina sēklsedze, kas sekmē pārnestās sēklas piestiprināšanos pie saimniekauga. Zied martā un aprīlī.
Izplatība:
Areāls Eirāzijā disjunkts (pārtraukts). Nereti, atkarībā no saimniekauga, nodala vairākas pasugas. Izplatīts galvenokārt teritorijā uz dienvidiem no Latvijas.
Latvijā reti, sasniedz izplatības ziemeļu robežu. Nodalāmi divi pamatizplatības apvidi: DR Kurzeme un DA Latgale. Izplatība Latvijā stabila, iespējams, klimata pasiltināšanās dēļ tā pat pieaug Kurzemē, savrupām atradnēm sasniedzot ZR Kurzemi. Savrupas atradnes ZA Vidzemē.
Biotopi:
Sastopams uz lapu kokiem, visbiežāk: kļavām, ābelēm, apsēm un liepām. Izplatīšanu sekmē putni. Izcērtot saimniekaugu, bojā iet arī āmulis.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs.
Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.
Rare. Mostly in two vicinities in SW and SE part. Solitarily specimens and groups on deciduous trees: mostly maple, apple, poplar and lime.
Редко. Преимущественно в двух окрестностях в ЮЗ и ЮВ части. Единичные экземпляры и группы на лиственных деревьях: в основном на клене, яблоне, тополе и липе.
