Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-40 cm), pusparazītisks santalkoku dzimtas lakstaugs. Sakņojums sekls, slikti attīstīts. Stublājs stāvs vai lokveidīgi pacils, nereti pie pamata bagātīgi zaro. Lapas uz stublāja pamīšus, lancetiskas vai lineāras (ga 2-4 cm, pl 0.2-0.4 cm), ar vienu dzīslu. Plātnes mala gluda, gals smails. Ziedi vienpusējā, garā un skrajā ķekarā zaru vai stublāja galotnē. Apziednis līdz pusei saaudzis, apziedņa lapas 4, ārpuse zaļa, iekšpuse netīri balta. Pie katra kātainā zieda pamata 3 pieziedlapas, kas atgādina stublāja lapas. No tām malējās pieziedlapas aptuveni zieda garumā vai to mazliet pārsniedz. Trešā pieziedlapa līdz četrreiz pārsniedz zieda garumu. Auglis - riekstiņš. Zied no maija beigām līdz jūlijam.
Izplatība:
Eiropā (kontinenta centrālajā un dienvidaustrumu daļā) izplatīta suga. Ziemeļeiropā ir divi no vienlaidu areāla attāli izplatības apvidi: Skandināvijas pussalas DA daļā un teritorijā, kas skar Latvijas - Krievijas pierobežu.
Biotopi:
Latvijā tikai atsevišķi eksemplāri sausās, granšainās augsnēs priežu mežos un pauguru nogāzēs. Līdzīgās vietās arī Skandināvijā.
Īpašas norādes:
Līdzīga pļavas linlapei (T. ebracteatum). Atšķirama pēc 4 (nevis 5) apziedņa lapām, pieziedlapas 3 (nevis 1), ziedkopa vienpusēja (nevis regulāra). No adventīvās tīruma linlapes (T. arvense) atšķirama pēc 4 (nevis 5) apziedņa lapām, bet garākā no trijām pieziedlapām ir salīdzinoši garāka. Turklāt tīruma linlapes zarojums ir salīdzinoši bagātīgāks.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.
Very rare. Eastern-most part only. Solitarily specimens in dry pine forests and on carbonatic hillslopes.
Очень редко. Только крайняя восточная часть. Единичные экземпляры в сухих сосновых лесах и по склонам холмов на карбонатной почве.
