Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-30 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs ložņājošs, drukns, apmatots, zari pacili. Stublājs mezglu vietās sakņojas. Lapas pretējas, otrādi olveidīgas (ga 1.5-4 cm, pl 1-2 cm), gandrīz sēdošas, pamats ķīļveidīgi sašaurināts īsā kātā. Lapas plātne apmatota, gals strups vai īsi smails, mala strupi zāģzobaina. Ziedi stāvā ķekarā. Ziedkāts apmatots, aptuveni seglapas garumā. Vainaglapas gaišzilas ar tumšākām dzīslām. Auglis - ar dziedzermatiņiem (tāpat kā kauss) klāta pogaļa, kas divreiz garāka nekā kauss. Irbuļa palieka apmēram pogaļas garumā. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Plaši Eiropā un Ziemeļamerikā.
Latvijā bieži visā valstī.
Biotopi:
Parasti nelielas, blīvas un klājeniskas audzes sausos priežu mežos, mežmalās un izcirtumos, kā arī smilšainās ceļmalās.
Īpašas norādes:
Ārstniecības augs. Vienīgā veroniku suga Latvijā, kas veido klājeniskas audzes smilšainos biotopos.
Common. Dense groups in dry pine forests, clear-cuttings, on sandy roadsides.
Часто. Плотные группы в сухих сосновых лесах, на вырубках и по песчаным обочинам дорог.
