lielā dzērvene

Oxycoccus palustris Pers. (syn. O. quadripetalus Gilib.; Vaccinium oxycoccos L.)

Oxycoccus palustris Pers. attēls
  • lielā dzērvene attēls
  • lielā dzērvene attēls

latviski: lielā dzērvene

angliski: Cranberry

vāciski: Gemeine Moosbeere

zviedriski: tranbär

igauniski: harilik jõhvikas

lietuviski: paprastoji spanguolė

krieviski: клюква болотная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Oxycoccus palustris Pers. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, sīks, ložņājošs (virs zemes paceļas 4-8 cm augstumā) ēriku dzimtas lakstaugs, kas dažreiz tiek attiecināts pie mūžzaļiem sīkkrūmiem. Stublājs (ga 20-85 cm) pavedienveidīgs, diezgan ciets. Lapas uz stublāja pamīšus, ar ļoti īsu kātu, iegareni olveidīgas (ga 0.8-1.5 cm, pl 0.3-0.6 cm), lapas visplatākās apmēram vidusdaļā. Plātnes virspuse tumšzaļa, spīdīga, apakšpuse blāvāka, gals smails vai pastrups, mala ierotījusies. Ziedi čemurveida ziedkopā pa 2-6 ložņājošo dzinumu galos. Ziedkāts apmatots, tā galā vientuļš, nokarens zieds. Kauslapas zaļgani sārtas, sīkas, saaugušas ar sēklotni. Vainaglapas gaišāk vai tumšāk sārtas, saaugušas tikai pie pamata, pilnziedā pilnīgi atliekušās. Auglis - apaļa līdz iegarena (Ø 1-1.8 cm), sarkana oga. Zied jūnijā, jūlijā. Ogas nogatavojas septembrī.

Izplatība:

Ziemeļu puslodē pola tuvumā aukstā un mērenā klimata joslā sastopama suga.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Veido klājeniskas audzes sūnu un pārejas purvos, purvainos priežu mežos. Purvainu priežu mežu (Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Dicrano-Pinion, Ass. Vaccinio uliginosi-Pinetum) un sūnu purvu (Cl. Oxycocco-Sphagnetea) augu sabiedrību noteicoša un neiztrūkstoša suga.

Īpašas norādes:

Nozīmīgs pārtikas augs. Līdzīga sīkajai dzērvenei (O. microcarpus), bet atšķirama pēc lielāka auguma un ogu lieluma, kā arī apmatota (ne kaila) ziedkāta un visplatākām vidusdaļā lapām (ne trīsstūraini ķīļveidīgām ar visplatāko vietu pamatā).

Common. Dominant and co-dominant in raised bogs and transitional mires as well as in pine bog forests.

Часто. Доминирует и со-доминирует на сфагновых и переходных болотах, а также в болотистых сосняках.

Apskati citas sugas: