Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks, ložņājošs (virs zemes paceļas 4-8 cm augstumā) ēriku dzimtas lakstaugs, kas dažreiz tiek attiecināts pie mūžzaļiem sīkkrūmiem. Stublājs (ga 20-85 cm) pavedienveidīgs, diezgan ciets. Lapas uz stublāja pamīšus, ar ļoti īsu kātu, iegareni olveidīgas (ga 0.8-1.5 cm, pl 0.3-0.6 cm), lapas visplatākās apmēram vidusdaļā. Plātnes virspuse tumšzaļa, spīdīga, apakšpuse blāvāka, gals smails vai pastrups, mala ierotījusies. Ziedi čemurveida ziedkopā pa 2-6 ložņājošo dzinumu galos. Ziedkāts apmatots, tā galā vientuļš, nokarens zieds. Kauslapas zaļgani sārtas, sīkas, saaugušas ar sēklotni. Vainaglapas gaišāk vai tumšāk sārtas, saaugušas tikai pie pamata, pilnziedā pilnīgi atliekušās. Auglis - apaļa līdz iegarena (Ø 1-1.8 cm), sarkana oga. Zied jūnijā, jūlijā. Ogas nogatavojas septembrī.
Izplatība:
Ziemeļu puslodē pola tuvumā aukstā un mērenā klimata joslā sastopama suga.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Veido klājeniskas audzes sūnu un pārejas purvos, purvainos priežu mežos. Purvainu priežu mežu (Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Dicrano-Pinion, Ass. Vaccinio uliginosi-Pinetum) un sūnu purvu (Cl. Oxycocco-Sphagnetea) augu sabiedrību noteicoša un neiztrūkstoša suga.
Īpašas norādes:
Nozīmīgs pārtikas augs. Līdzīga sīkajai dzērvenei (O. microcarpus), bet atšķirama pēc lielāka auguma un ogu lieluma, kā arī apmatota (ne kaila) ziedkāta un visplatākām vidusdaļā lapām (ne trīsstūraini ķīļveidīgām ar visplatāko vietu pamatā).
Common. Dominant and co-dominant in raised bogs and transitional mires as well as in pine bog forests.
Часто. Доминирует и со-доминирует на сфагновых и переходных болотах, а также в болотистых сосняках.