Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Vasarzaļš, liels (līdz 30-35 m Latvijā) dižskābaržu dzimtas koks ar plašu, žuburainu vainagu. Visilgākā "mūža" (līdz 500 gadu) koku suga Latvijā. Miza pelēka, saplaisājusi. Lapas plūksnaini daivainas (ga 5-15 cm, pl 3-6 cm), visplatākās augšpus vidus. Daivas strupas, plātne kaila. Kāts īss (ga 0.5-1 cm). Vīrišķo ziedu spurdzes skrajas, nokarenas (ga 3-5 cm), apziednis zaļgandzeltens. Sievišķie ziedi sīki, iesārti, pa 1-3, ar vīkalu. Auglis - zīle (ga līdz 2.5-3 cm), kas negatava zaļa, nogatavojusies - zaļganbrūna vai brūna. Zīles vīkals ("vāciņš") sekli bļodveidīgs, koksnains, tīklaini zvīņains, pelēkzaļš, zīli nosedz ne vairāk kā apakšējā ceturtdaļā tās garuma. Zied maijā, zīles nogatavojas septembrī.
Izplatība:
Eiropā plaši sastopama suga.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Sastopams mežos (2000. gadā valdošā suga ap 3.2 tūkstošos hektāru jeb 0.3% Latvijas mežu kopplatības), upju krastos, gravās, savrupi koki dažādās lauksaimniecības zemēs un kultūrainavā. Raksturīga suga vairākās Eiropas platlapju mežu klases (Cl. Querco-Fagetea) augu sabiedrībās.
Īpašas norādes:
Viens no rūpnieciski visvērtīgākajiem kokiem Latvijā.
Common. In forests, along rivers, solitarily in agricultural land.
Часто. В лесах, по берегам рек, единичными экземплярами на сельско-хозяйственных землях.
