Bilarda spireja

Spiraea x billardii Hérincq (syn. S. douglasii Hook. x S. salicifolia L.)

Spiraea x billardii Hérincq attēls

latviski: Bilarda spireja

angliski: Billard’s Bridewort

vāciski:

zviedru: klasespirea

igauņu: hambuline enelas

lietuviešu: Bilardo lanksva

krievu: таволга Билларда

Izplatība kartē

Spiraea x billardii Hérincq karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Spiraea x billardii Hérincq karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Neliels, vasarzaļš (ga 1-2 m) rožu dzimtas krūms. Dzen sakņu atvases. Miza gaiši brūna, jaunie dzinumi pūkaini apmatoti, vēlāk gandrīz kaili. Lapas olveidīgi lancetiskas (ga 3-7 cm, pl 1-2.5 cm), gals strups, kāts īss, plātnes apakšpuse mazliet gaišāka. Plātnes mala sīkzobaina, ķīļveidīgajā pamata daļā gandrīz gluda. Lapas maz apmatotas. Ziedi blīvās, šauri piramidālās vārpveida skarās (ga 5-10 cm) stublāja un zaru galos. Kauslapas zaļas, īsas. Vainaglapas tumšsārtas, daudz garākas (ga 0.6-0.8 cm) nekā kauslapas. Putekšņlapas tālu pārsniedz vainagu. Auglis - someņu kopauglis. Zied no jūnija līdz septembrim.

Izplatība:

Hibridizācijas rezultātā iegūta suga. Dekoratīvo īpašību dēļ plaši audzē kultūrā.

Latvijā retumis apstādījumos, ar sakņu atvasēm apstādījumu apkaimē pāriet savvaļā.

Biotopi:

Grupas apstādījumos, ceļmalās, mežmalās, pie kapsētām, pamestās mājvietās.

Īpašas norādes:

Latvijā audzē vairākas spireju pamatsugas un to hibrīdus (pārsvarā Ziemeļamerikas vai Austrumāzijas izcelsmes) ar cilindrisku vai piramidālu, gaišāk vai tumšāk sārtu ziedu vārpveida skaru. To noteikšanā būtiska nozīme ir stublāja un lapu apmatojumam, lapu un ziedkopas formai. Daudzo un dažādo sugu, to hibrīdu un šķirņu noteikšanai nepieciešama spirejām īpaši domāta literatūra vai speciālista palīdzība.
Bilarda spireja no līdzīgākās mātessugas - Ziemeļamerikas rietumu piekrastē sastopamās Duglasa spirejas (S. douglasii) - atšķirama pēc daudz mazāka stublāja un lapu apmatojuma, platākām, vairāk zobotām lapām (lapas nav plati lancetiskas, zobojums nav tikai plātnes augšdaļā), lapas plātnes abas puses krasi neatšķiras, ziedkopa šauri piramidāla, bet ne regulāri cilindriska, vienlaidu ziedkopas apakšdaļā iestarpus apakšējiem skaras zariem nav lapu.
Otrai mātessugai - vītollapu spirejai (S. salicifolia) - raksturīgas gandrīz pilnīgi kailas lapas un dzinumi, lapas zobojums regulārs gandrīz visā plātnes garumā, izcilnas dzīslas plātnes apakšpusē. Ziedkopa piramidāla, ziedi blāvi sārti. Ļoti tuvā baltā spireja (S. alba Du Roi) ar baltiem ziediem tiek uzskatīta par salīdzinoši izplatītāko, izsenis audzētu spireju pamatsugu ar piramidālām ziedkopām Baltijas valstīs. Dažos izdevumos S. salicifolia un S. alba netiek nošķirtas, īpaši senākajos izdevumos Baltijā ar nosaukumu S. alba tiek apzīmēta gan šī suga, gan arī S. salicifolia.

In cultivation. Running wild around cultivations.

Только в насаждениях, по близости дичает.

Apskati citas sugas: