Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Neliels, vasarzaļš (ga 1-2 m) rožu dzimtas krūms. Dzen sakņu atvases. Miza gaiši brūna, jaunie dzinumi pūkaini apmatoti, vēlāk gandrīz kaili. Lapas olveidīgi lancetiskas (ga 3-7 cm, pl 1-2.5 cm), gals strups, kāts īss, plātnes apakšpuse mazliet gaišāka. Plātnes mala sīkzobaina, ķīļveidīgajā pamata daļā gandrīz gluda. Lapas maz apmatotas. Ziedi blīvās, šauri piramidālās vārpveida skarās (ga 5-10 cm) stublāja un zaru galos. Kauslapas zaļas, īsas. Vainaglapas tumšsārtas, daudz garākas (ga 0.6-0.8 cm) nekā kauslapas. Putekšņlapas tālu pārsniedz vainagu. Auglis - someņu kopauglis. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Hibridizācijas rezultātā iegūta suga. Dekoratīvo īpašību dēļ plaši audzē kultūrā.
Latvijā retumis apstādījumos, ar sakņu atvasēm apstādījumu apkaimē pāriet savvaļā.
Biotopi:
Grupas apstādījumos, ceļmalās, mežmalās, pie kapsētām, pamestās mājvietās.
Īpašas norādes:
Latvijā audzē vairākas spireju pamatsugas un to hibrīdus (pārsvarā Ziemeļamerikas vai Austrumāzijas izcelsmes) ar cilindrisku vai piramidālu, gaišāk vai tumšāk sārtu ziedu vārpveida skaru. To noteikšanā būtiska nozīme ir stublāja un lapu apmatojumam, lapu un ziedkopas formai. Daudzo un dažādo sugu, to hibrīdu un šķirņu noteikšanai nepieciešama spirejām īpaši domāta literatūra vai speciālista palīdzība.
Bilarda spireja no līdzīgākās mātessugas - Ziemeļamerikas rietumu piekrastē sastopamās Duglasa spirejas (S. douglasii) - atšķirama pēc daudz mazāka stublāja un lapu apmatojuma, platākām, vairāk zobotām lapām (lapas nav plati lancetiskas, zobojums nav tikai plātnes augšdaļā), lapas plātnes abas puses krasi neatšķiras, ziedkopa šauri piramidāla, bet ne regulāri cilindriska, vienlaidu ziedkopas apakšdaļā iestarpus apakšējiem skaras zariem nav lapu.
Otrai mātessugai - vītollapu spirejai (S. salicifolia) - raksturīgas gandrīz pilnīgi kailas lapas un dzinumi, lapas zobojums regulārs gandrīz visā plātnes garumā, izcilnas dzīslas plātnes apakšpusē. Ziedkopa piramidāla, ziedi blāvi sārti. Ļoti tuvā baltā spireja (S. alba Du Roi) ar baltiem ziediem tiek uzskatīta par salīdzinoši izplatītāko, izsenis audzētu spireju pamatsugu ar piramidālām ziedkopām Baltijas valstīs. Dažos izdevumos S. salicifolia un S. alba netiek nošķirtas, īpaši senākajos izdevumos Baltijā ar nosaukumu S. alba tiek apzīmēta gan šī suga, gan arī S. salicifolia.
In cultivation. Running wild around cultivations.
Только в насаждениях, по близости дичает.
