Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 30-80 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, slaids, vienkāršs, skraji aplapots, pie pamata sarkanīgs, apmatots. Lapas lancetiskas (ga 3-6 cm, pl 0.3-0.7 cm), uz stublāja pretējas, mala gluda. Lapu žāklēs nereti veidojas lapaini dzinumi. Ziedi stublāja galotnē īsos kātos garā un šaurā skarveidīgā ziedkopā. Ziedkāts apmatots. Kauss kails, stobriņš līdz 1.5 cm garš, šaurs, nav uzpūsts. Kausa dzīslas neskaidras, desmit. Vainaglapas baltas vai iedzelteni baltas, manāmi garākas nekā kauss, plātne līdz divām trešdaļām tās garuma šķelta. Vainadziņa nav. Auglis - stāva trīscirkņu pogaļa (ga 0.8-1 cm), atveras ar 6 zobiņiem. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Austrumeiropā un Rietumāzijā sastopama suga.
Latvijā reti, galvenokārt Daugavas un Gaujas ielejā. Valsti šķērso sugas izplatības rietumu robeža.
Biotopi:
Nelielas grupas upju terasu pļavās, sausās mežmalās un palienes krūmājos smilšainās augsnēs.
Īpašas norādes:
No pārējām plaukšķenēm nekļūdīgi atšķirama pēc sarkanīgā stublāja pie pamata.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Rare. Small groups mainly in the Daugava and Gauja valleys on dry terraces and floodplain meadows, at the edges of forests and in shrubs.
Редко. Преимущественно в долинах рек Даугава и Гауя. Небольшие группы на сухих террасовых и пойменных лугах, по лесным опушкам и в кустарниках.
