Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels vai ļoti liels (ga 100-200 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs, resns. Stiebrs stāvs, kails, spēcīgs, pie pamata var būt pacils (tad mezglos sakņojas). Lapas gari smailas (ga 15-40 cm, pl 0.4-1.5 cm), mala ļoti raupja. Lapas maksts kaila. Mēlīte nošķelta (ga līdz 0.6 cm). Ziedu skara plaša (ga 10-30 cm), raupjie zari sakārtoti pušķos. Vārpiņas saplacinātas (ga ap 1 cm), katrā vārpiņā 3-4 ziedi. Vārpiņas plēksnes īsākas nekā vārpiņa, gari smailas, ar gaišu apmali. Ārējā zieda plēksne divzobaina, ar ļoti īsu akotu. Auglis - grauds (ga 0.2-0.3 cm) ar matiņu pušķi galā. Zied jūnija beigās un jūlijā.
Izplatība:
Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā, Āzijā un dažviet Ziemeļamerikā sastopama suga. Baltijas reģiona austrumdaļā reti un izklaidus.
Latvijā reti, pārsvarā valsts austrumdaļā.
Biotopi:
Grupas upju un ezeru piekrastes joslā, seklūdenī. Apdraud būvniecība ezeru piekrastē un izbraukšana ar laivām.
Īpašas norādes:
Nedaudz līdzīga dižajai ūdenszālei (Glyceria maxima), kas sastopama līdzīgās augtenēs. Abām sugām lapas raupjas. Atšķirama pēc saplacinātām vārpiņām, nošķeltas (nevis strupas) lapas mēlītes, salīdzinoši mīkstākām lapām.
Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Rare. Mostly eastern part. Groups in the littoral of lakes and rivers.
Редко. Преимущественно восточная часть. Группы в прибрежной части рек и озер.
