pūkainā jāņoga

Ribes spicatum E.Robson (syn. R. pubescens (Hartm.) Hedl.)

Ribes spicatum E.Robson attēls

latviski: pūkainā jāņoga

angliski: downy Currant

vāciski: ährige Johannisbeere

zviedru: skogsvinbär

igauņu: karvane sõstar

lietuviešu: plaukuotasis serbentas

krievu: смородина пушистая

  • ribes-spicatum-erobson
  • ribes-spicatum-erobson-B

Izplatība kartē

Ribes spicatum E.Robson karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Ribes spicatum E.Robson karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Neliels (ga 0.8-1.5 m), vasarzaļš ērkšķogu dzimtas krūms. Miza pelēka. Krūms bagātīgi cero, jaunie zari bagātīgi apmatoti. Lapas uz zariem pamīšus, trīsstaraini vai piecstaraini daivainas (ga, pl 2.5-6 cm), daivas diezgan strupas, lapas pamats ar platu, izstieptu jomu. Lapas virspuse skraji apmatota vai kaila, lapas apakšpuse blīvi īsmataina. Lapas kāts apmēram plātnes garumā. Ziedi divdzimumu, zaļgandzelteni, nelielos ķekaros (ga 4-8 cm) lapu žāklēs, sākumā stāvi, vēlāk nokareni. Ziedkāti un ķekara ass ar matiņiem. Kauss bļodveidīgs, bez valnīša. Kauslapas apmēram divreiz garākas nekā vainaglapas. Ogas skābas, lodveida (Ø 0.8-1.2 cm), sarkanas. Zied maijā. Ogas nogatavojas jūlijā.

Izplatība:

Ļoti mainīga izskata suga Eirāzijā. Tās ietvaros nodala vairākus zemākus taksonus (pasugas, varietātes).

Latvijā nereti visā teritorijā, pārsvarā upju ielejās.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas ēnainās upju krastu nogāzēs, gravās, jauktos mežos un krūmājos.

Īpašas norādes:

Ļoti līdzīga sarkanajai jāņogai (R. rubrum), mazāk Alpu vērenei (R. alpinum), pēc lapām arī melnajai upenei (R. nigrum). No upenes atšķirama pēc lapu smaržas (saberžot upenes lapas smaržīgas). Alpu vērenei, savukārt, lapas sīkākas, ogas bezgaršīgas (nevis skābas). Atšķirībā no sarkanās jāņogas pūkainajai jāņogai lapu apakšpuse blīvi īsmataina (nevis kaila), ziedkāti un ķekara ass blīvi apmatoti (nevis kaili), lapas daivas strupākas, pamats plati jomains (nevis daivas smailas, nevis lapas pamats acīm redzami sirdsveidīgs).

Not rare. Mostly in river valleys. Solitarily specimens and groups in mixed forests and shrubs, on the slopes of riverbanks and in shady ravines.

Нередко. Преимущественно в долинах рек. Единичные экземпляры и группы в смешанных лесах и кустарниках, по береговым склонам рек и в тенистых оврагах.

Apskati citas sugas: