Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-30 cm) ziemciešu dzimtas lakstaugs. Saknenis tievs, zarains. Stublājs stāvs, šķautņains, kails, parasti ar sarkanīgu nokrāsu. Stublāja galotnē skrajš ziedu ķekars ar 2-8 ziediem. Lapas tumšzaļas, pamīšus pie stublāja pamata, atgādina rozeti, daļēji pārziemojošas. Lapas ieapaļi olveidīgas vai gandrīz apaļas (ga, pl 2-5 cm). Plātnes mala gluda vai, retāk, rantaina, gals strups, plātne manāmi īsāka nekā lapas kāts. Ziedi dzeltenzaļi. Vainags (ga 0.6-0.9 cm) ziedēšanas laikā atvēries, irbulis vainaga garumā, kausa zobiņi īsi smaili. Auglis - ieapaļa piecvāršņu pogaļa. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība:
Polam tuvās teritorijās mērenajā un aukstajā klimatā, kā arī kalnu apvidos sastopama suga.
Latvijā retumis visā teritorijā.
Biotopi:
Nelielas grupas priežu mežos un mežmalās, arī kāpās. Raksturīga suga sausu priežu mežu augu sabiedrībās: Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Dicrano-Pinion.
Īpašas norādes:
No citām ziemcietēm atšķirama pēc dzeltenzaļiem (ne baltiem vai iesārtiem) ziediem.
Rather rare. Small groups in dry pine forests, at the forest edges and in coastal dunes.
Изредка. Небольшие группы в сухих сосновых лесах, по опушкам лесов и в приморских дюнах.
