Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApraksts:
Daudzgadīga, neliela (ga 10-35 cm), saldsaknīšu dzimtas paparde. Saknenis salds, resns, ložņājošs. Lapas ādainas, pārziemojošas, vienkārt plūksnainas, plūksnas (kopskaitā ap 15-30 pāri) iegareni lancentiskas, mala gluda. Lapas plātne garāka nekā kāts. Sori ieapaļi, saplūstoši, atrodas gar plūksnas vidus dzīslu lapas apakšpusē. Sporas nobriest augustā, septembrī.
Piezīme.
Baltijas reģionā (un Latvijā) ļoti reti iespējama Polypodium interjectum Shivas, kas droši nodalāma tikai pēc citoloģiskām pazīmēm (hromosomu skaits, sporangiju uzbūve, šūnu slāņa uzbūve sporās) un kuru nereti vai bieži iekļauj parastajā saldsaknītē kā pasugu vai pat tikai formu (P.v. ssp. prionodes (Asch.) Rothm.), vai vispār īpaši nenodala no parastās saldsaknītes.
Tā izklaidus konstatēta Eiropā un DR Āzijā līdz Irānai, ziemeļos Baltijas reģionā – līdz Dānijas austrumiem un Polijas ZR. Šis nepietiekami izzinātais taksons no parastās saldsaknītes šaurā izpratnē nodalāms pēc salīdzinoši daudzzaraināka sekundārā dzīslojuma plūksnās, izteikti nosmailotas (nevis pastrupas galā) gala plūksnas un eliptiskiem (nevis ieapaļiem) soriem. Areāla ziemeļos novērota saistība ar kaļķainām augšanas vietām. Tomēr, kā minēts iepriekš, morfoloģiskās (izskata) pazīmes variāciju dēļ var izrādīties nepietiekamas drošai P.interjectum nodalīšanai.
Izplatība:
Plaši galvenokārt Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Daži autori to pieskaita pie kosmopolītiem.
Latvijā diezgan reti un nevienmērīgi visā valstī. Biežāk sastopama rietumu daļā (īpaši piejūrā), dažos Latvijas reģionos nav konstatēta.
Biotopi:
Parasti nelielas, blīvas grupas sausos skujkoku mežos, uz mūriem, akmeņiem un smilšakmens atsegumiem upju krastos.
Īpašas norādes:
No ļoti retās vārpu ēnpapardes (Blechnum spicant) neauglīgajām lapām atšķirama pēc sporu nesējiem plātnes apakšpusē, plūksnas nav līdz pat kāta pamatam, pašas apakšējās plūksnas nav manāmi sīkākas (nekad nav rombiskas vai trīsstūrainas).
Rather rare. Unequally. Groups on walls, stones and limestone clifs, and in dry coastal pine forests.
Довольно редко. Неравномерно. Группы на стенах, камнях и обнажениях пресноводного туфа, также в сухих приморских сосновых лесах.
