balzama apse (balzama papele)

Populus balsamifera L.

Populus balsamifera L. attēls
  • balzama apse attēls
  • balzama apse attēls

latviski: balzama apse (balzama papele)

angliski: balsam Poplar

vāciski: Balsam-Pappel

zviedriski: balsampoppel

igauniski: palsamipappel

lietuviski: balzaminė tuopa

krieviski: тополь бальзамический

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Populus balsamifera L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Liels (25-40 m augsts), ātraudzīgs vītolu dzimtas koks. Divmājnieks. Vainags šauri piramidāls. Miza jaunībā iezaļgana, vēlāk pelēka, gluda, veciem kokiem sasprēgājusi. Zari stāvi, jaunībā mazliet lipīgi un šķautņaini. Pumpuri lieli, koniski, smaili, sveķaini, ar raksturīgu balzama smaržu. Lapas kailas, pacietas, ādainas, ar kātu. Kāts parasti īsāks nekā šaurāk vai platāk olveidīgā (ga 5-10 cm, pl 2.5-6 cm) lapas plātne. Lapas virspuse tumšzaļa, spīdīga, apakšpuse blāvāka, klāta ar punktveida sveķu dziedzeriem. Plātnes mala strupi zobaina, gals nosmailots vai smails, pamats ieapaļš. Vīrišķo (putekšņlapu) ziedu spurdzes (ga 4-7 cm) dzeltenīgas. Sievišķo ziedu spurdzes dzeltenīgi sārtas (ga 5-8 cm, augļu laikā balti pelēcīgas, līdz 15 cm), drīksna spilgti purpursarkana, divdaivaina. Sēklas ar gariem lidmatiņiem. Zied maijā.

Izplatība:

Ziemeļamerikas suga, kas XVIII gs. pirmajā pusē ieviesta apstādījumos Eiropā.

Latvijā diezgan bieži stādījumos visā teritorijā. Retumis pāriet savvaļā.

Biotopi:

Sugai raksturīga laba veģetatīvā vairošanās ar spraudeņiem un sakņu atvasēm. Pāriet savvaļā granšainās nogāzēs, karjeros, upju krastu atsegumos un gar dzelzceļiem.

Īpašas norādes:

Līdzīga vairākām citām apstādījumos ieviestām papelēm no Āzijas un Ziemeļamerikas (par papelēm Latvijā bieži sauc apses, kuras veģetatīvi pavairo ar spraudeņiem). Atšķirama pēc lapas formas un sveķainajiem pumpuriem ar raksturīgo balzama smaržu. Dekoratīvs koks, taču tā lietderību pilsētu apstādījumos pēdējā laikā apšauba sēklu lidmatiņu radītā piegružojuma dēļ.

Frequent ornamental tree. Rarely running wild to bare soils on escarpments, the slopes of riverbanks, in gravel pits and along railways.

Часто в насаждениях. Изредка дичает на незадерненных местах по гравийным уступам, на речных береговых склонах, в карьерах и вдоль железных дорог.

Apskati citas sugas: