Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Liels (25-40 m augsts), ātraudzīgs vītolu dzimtas koks. Divmājnieks. Vainags šauri piramidāls. Miza jaunībā iezaļgana, vēlāk pelēka, gluda, veciem kokiem sasprēgājusi. Zari stāvi, jaunībā mazliet lipīgi un šķautņaini. Pumpuri lieli, koniski, smaili, sveķaini, ar raksturīgu balzama smaržu. Lapas kailas, pacietas, ādainas, ar kātu. Kāts parasti īsāks nekā šaurāk vai platāk olveidīgā (ga 5-10 cm, pl 2.5-6 cm) lapas plātne. Lapas virspuse tumšzaļa, spīdīga, apakšpuse blāvāka, klāta ar punktveida sveķu dziedzeriem. Plātnes mala strupi zobaina, gals nosmailots vai smails, pamats ieapaļš. Vīrišķo (putekšņlapu) ziedu spurdzes (ga 4-7 cm) dzeltenīgas. Sievišķo ziedu spurdzes dzeltenīgi sārtas (ga 5-8 cm, augļu laikā balti pelēcīgas, līdz 15 cm), drīksna spilgti purpursarkana, divdaivaina. Sēklas ar gariem lidmatiņiem. Zied maijā.
Izplatība:
Ziemeļamerikas suga, kas XVIII gs. pirmajā pusē ieviesta apstādījumos Eiropā.
Latvijā diezgan bieži stādījumos visā teritorijā. Retumis pāriet savvaļā.
Biotopi:
Sugai raksturīga laba veģetatīvā vairošanās ar spraudeņiem un sakņu atvasēm. Pāriet savvaļā granšainās nogāzēs, karjeros, upju krastu atsegumos un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Līdzīga vairākām citām apstādījumos ieviestām papelēm no Āzijas un Ziemeļamerikas (par papelēm Latvijā bieži sauc apses, kuras veģetatīvi pavairo ar spraudeņiem). Atšķirama pēc lapas formas un sveķainajiem pumpuriem ar raksturīgo balzama smaržu. Dekoratīvs koks, taču tā lietderību pilsētu apstādījumos pēdējā laikā apšauba sēklu lidmatiņu radītā piegružojuma dēļ.
Frequent ornamental tree. Rarely running wild to bare soils on escarpments, the slopes of riverbanks, in gravel pits and along railways.
Часто в насаждениях. Изредка дичает на незадерненных местах по гравийным уступам, на речных береговых склонах, в карьерах и вдоль железных дорог.
