Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 60-150 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Veido skraju ceru. Stiebri ļogani, pacili vai pat gandrīz guloši augļu laikā, reti stāvi. Lapas platas (pl 0.5-1 cm), gaišzaļas, plakanas un gludas, lapas gals nosmailots. Lapas maksts plakana, raupja, uz neziedošajiem dzinumiem ar acīm redzamu plati spārnainu šķautni. Lapas mēlīte iegarena, strupa (ga 0.2-0.3 cm), vesela. Ziedu skara plaša (ga 15-30 cm), zari horizontāli, nokareni un gari. Ziedu vārpiņas zaru galos (zaru augšējā trešdaļā). Vārpiņas nelielas (ga ap 0.5 cm), parasti ar 3-5 ziediem. Vārpiņas plēksnes ar raupju šķautni. Ārējā zieda plēksne kaila un gluda, akota nav. Kalluss ar matiņu pušķi. Auglis - sīks, gluds grauds. Zied no maija beigām līdz jūlijam.
Izplatība:
Eiropas ziemeļu, centrālajā un austrumu daļā un dažviet Āzijā sastopama suga.
Latvijā reti visā teritorijā.
Biotopi:
Nelielas grupas auglīgos platlapju, jauktos platlapju - skujkoku mežos, kā arī mēreni mitros melnalksnājos.
Īpašas norādes:
Savstarpēji skrajziedu un Šeksa skarene (P. chaixii) ir līdzīgas. Pēc platajām lapām no citām skarenēm atšķiramas diezgan viegli. No Šeksa skarenes atšķirama pēc skrajāka cera, lapas salīdzinoši šaurākas, lapas gals nosmailots (nevis gari nosmailots), nekad nav kapucveidīgs, ziedkopa acīm redzami skraja, vārpiņas zaru galos (nevis jau no zara pamata).
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Rare. Groups in fertile (mostly broad-leaved) forests.
Редко. Группы в плодородных (преимущественно широколиственных) лесах.
