Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-120 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Stiebrs stāvs. Lapas plakanas (pl 0.3-1 cm), raupjas. Mēlīte smaila (ga 0.4-0.6 cm). Vārpiņas gandrīz sēdošas blīvā (ga 4-10 cm, pl 0.5-0.8 cm) vārpskarā. Vārpskaras ass saaugusi ar otrās pakāpes zariem un, saliecot vārpskaru, atsevišķie zariņi nav redzami. Vārpiņu plēkšņu šķautne apmatota, pēkšņi pāriet akotveidīgā smailē. Zieda plēksnes strupas, īsas. Akota nav. Auglis - ļoti sīks grauds. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Plaši visā pasaulē kultivēta un naturalizējusies suga. Pamatareāls ir Eiropa un dažas Āzijas un Āfrikas daļas. Sugas ietvaros nodala daudzas pasugas.
Latvijā bieži visā valstī.
Biotopi:
Populācijas lielums cenozē mainīgs - no dažiem eksemplāriem līdz monodominantām audzēm dažādās pļavās, ganībās, kultivētos zālājos, atmatās, ceļmalās, krūmājos, retāk mežos. Raksturīga suga augu sabiedrībās dažādās mēreni mitrās pļavās: Cl. Molinio-Arrhenatheretea.
Īpašas norādes:
No līdzīgā stepes timotiņa (Ph. phleoides) viegli atšķirams saliecot vārpskaru ritulī - tā ir gluda un nav redzami atsevišķie zariņi. Arī no pļavas lapsastes (Alopecurus pratensis) viegli atšķirams pēc šīs pazīmes. Turklāt pļavas timotiņa vārpskara ir manāmi druknāka. No sausās vietās augošā gumainā timotiņa (Ph. nodosum) atšķirams pēc stublāja pamata bez paresninājuma (nevis ar sīpolveidīgu paresninājumu). Gumainā timotiņa vārpskara parasti ir daudz īsāka.
Very common. Groups in various meadows, on cultivated grasslands, in pastures and shrubs.
Очень часто. Группы на разных лугах, пастбищах, в посевах трав и кустарниках.
