Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks vai vidēja lieluma (ga 10-50 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Stublājs pacils, kails vai pie pamata īsi apmatots, zaro. Parasti no pamata atiet daudzi stublāji. Lapas šauri lineāras, smailas (ga 0.4-1.2 cm, pl ap 0.05 cm), mala skarba. Ziedi sīki, skrajos dihāzijos, kas nedaudz atgādina čemuru. Ārkausa lapas četras, plēvjainas, nosmailotas, ar spēcīgu, zaļganu centrālo dzīslu. Ziedkāts līdz 1.5 cm garš. Kauss zvanveidīgs (ga 0.4-0.5 cm, pl ap 0.2 cm), zobiņi strupi. Vainaglapas (ga 0.7-1 cm) blāvi rozā, pie pamata ķīļveidīgas, parasti ar tumšāk sārtām trijām dzīslām. Auglis - olveidīga pogaļa, kas līdz pusei atveras uzplīstot pa 4 vārsnēm un ir aptuveni kausa garumā vai mazliet īsāka. Zied no maija beigām līdz jūlijam.
Izplatība:
Dienvidaustrumu Eiropā un Āzijā sastopama suga.
Latvijā kultivēts augs ziemeļos no dabiskā izplatības apvidus. Ļoti reti sastopama pārgājusi savvaļā valsts dienvidu un dienvidaustrumu daļā.
Biotopi:
Veido grupas kādreizējo stādījumu apkārtnē un ceļmalās.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs. Nesajaukt ar nedaudz līdzīgo tīruma ģipseni (Gypsophila muralis). Klinšu petrorāgijas zarojums ir daudz slaidāks, it kā rīkstveidīgs, tai ir 4 ārkausa lapas (ģipsenei ārkausa nav).
Very rare. Garden escape. Groups at the vicinities of former greeneries and on roadsides.
Очень редко. Дичает. Группы в окрестностях бывших насаждений и по обочинам дорог.
