Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Divgadīgs, liels (ga 40-100 cm) naktssveču dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zaro, klāts ar kārpveidīgiem matiņiem, kā pamats ir sarkans. Arī ziedkopas ass sarkana. Pirmajā veģetācijas gadā veido tikai lapu rozeti. Lapas no iegarenām līdz otrādi olveidīgām (ga 3-8 cm, pl 1.5-4.5 cm), vidusdzīsla sarkana. Lapas ar īsu kātu vai gandrīz sēdošas, plātnes mala gluda vai attāli zobaina, gals strups. Ziedi izstieptā ķekarā stublāja un zaru galā, atvērti, ja ir apmācies. Ziedkopa blīvi dziedzermataina. Vainaglapas dzeltenas (ga 2.0-2.5 cm), galā jomainas, parasti garākas nekā platas. Auglis - cilindriski četršķautņaina (ga 2-4 cm) četrvāršņu pogaļa, nogatavojoties kļūst koksnaina. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.
Izplatība:
Eiropas suga, galvenokārt kontinenta austrumu un ziemeļaustrumu daļā, atsevišķas punktveida atradnes Dienvideiropā. Ieviesusies Āzijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas sausās nezālienēs, sausos priežu mežos, smiltājos, ceļu un dzelzceļu malās, grantsbedrēs.
Īpašas norādes:
Līdzīga citām naktssvecēm. No citas biežāk izplatītās sugas - divgadīgās naktssveces (O. biennis) - atšķirama pēc sarkanas (ne zaļas) ziedkopas ass, stublājs ar kārpveidīgiem, pie pamata sarkaniem matiņiem (nevis bez kārpveida matiņiem). Skatīt arī dažu citu ļoti līdzīgo, vienu vai dažas reizes atrasto, reto naktssveču sugu uzskaitījumu pēc divgadīgās naktssveces (O. biennis) apraksta.
Rather common except northern-most and western-most districts. Solitarily specimens and groups in dry, sandy places, including wastes, forests and on roadsides.
Довольно часто, кроме крайних западных и северных районов. Единичные экземпляры и группы в сухих, песчаных, в том числе сорных, местах, лесах и по обочинам дорог.
