divgadīgā naktssvece

Oenothera biennis L.

Oenothera biennis L. attēls

latviski: divgadīgā naktssvece

angliski: common Evening-primrose

vāciski: Gemeine Nachtkerze

zviedru: nattljus

igauņu: kaheaastane kuningakepp

lietuviešu: dvimetė nakviša

krievu: ослинник двулетний

  • oenothera-biennis-l
  • oenothera-biennis-l-B
  • oenothera-biennis-l-C

Izplatība kartē

Oenothera biennis L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Oenothera biennis L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Divgadīgs, liels (ga 40-120 cm) naktssveču dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zaro, bez kārpveidīgiem matiņiem. Ziedkopas ass zaļa. Lapas no iegarenām līdz otrādi olveidīgām (ga 3-10 cm, pl 1.5-5 cm), vidusdzīsla vairāk vai mazāk sārta, plātnes mala gluda vai nevienādzobaina, lapas ar īsu kātu vai gandrīz sēdošas. Pirmajā veģetācijas gadā veido tikai lapu rozeti. Ziedi izstieptā ķekarā stublāja vai zaru galā. Ziedkopa bagātīgi klāta ar dziedzermatiņiem. Vainaglapas dzeltenas, galā jomainas, platākas nekā garas (ga 2.2-3 cm). Ziedi atveras apmākušā laikā un pievakarē. Auglis - cilindriski četršķautņaina (ga 2-4 cm) četrvāršņu pogaļa, nogatavojusies koksnaina. Zied no jūnija līdz septembrim.

Izplatība:

Ziemeļamerikas suga. Mūsdienās plaši ieviesusies Eiropā.

Latvijā diezgan bieži, visbiežākā naktssveču suga. Naturalizējusies suga.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas sausās nezālienēs, sausos priežu mežos, smiltājos, ceļu un dzelzceļu malās, grantsbedrēs.

Īpašas norādes:

Līdzīga citām naktssvecēm. No citas biežāk izplatītās sugas - sārtstublāja naktssveces (O. rubricaulis) atšķirama pēc zaļas (ne sarkanas) ziedkopas ass, stublājs bez kārpveidīgiem matiņiem (nevis ar sarkaniem kārpveida matiņiem).

The most common evening-primrose species in Latvia. Naturalized. Solitarily specimens and groups in dry, sandy wastes, forests and on roadsides.

Наиболее часто встречающийся вид ослинника в Латвии. Натурализовавшиеся вид. Произрастает единичными экземплярами и группами в сухих, песчаных, в том числе сорных, местах, в лесах и по обочинам дорог.

Līdzīgās sugas

  • Oenothera sp. (citas adventīvās naktssveces)

    Latvijā kā ļoti reti adventīvi (ievazāti) augi vienu vai dažas reizes sausās nezālienēs un uz dzelzceļiem konstatētas vēl vairākas grūti nodalāmas naktssveču sugas vai to starpsugu hibrīdi. Oenothera suaveolens Desf. ex Pers. no dienvidu un rietumu Eiropas līdzīga O. biennis, bet ar mazāk dziedzermatainu ziedkopu, baltām lapu vidusdzīslām un daudzmaz vienādi garām un platām vainaglapām. Oenothera perangusta R.R.Gates no Ziemeļamerikas līdzīga O. rubricaulis, taču ir intensīvāk pigmentēta, stublājs brūngansarkans, ziedkopa mazāk dziedzermataina, ziedkopas ass blīvi sarkani punktēta, lapas šaurākas (ga 4-8 cm, pl 0.7-2 cm). Oenothera renneri H.Scholz (syn. O. canovirens E.S.Steele) - Rennera naktssvece - manāmi atšķiras gan no O. biennis, gan O. rubricaulis. Tai ir šauras lapas ar baltām vidusdzīslām, augs blīvi apmatots, pelēkzaļš, ziedkopa blīva, ziedi sīki (vainaglapas īsākas nekā 2 cm). Vītollapu naktssvece - Oenothera salicifolia Desf. ex G.Don (syn. O. depressa Greene) ir no Ziemeļamerikas. Vītollapu naktssvece visumā līdzīga sīkziedainajai un apmatotajai Rennera naktssvecei (O. renneri), taču tai raksturīga salīdzinoši skrajāka ziedkopa, stublāja lapu forma iegareni lancetiska, uzskatāmi atgādina vītola lapu ar attāli sīkzobainu vai gandrīz gludu malu, lapas bieži sagriezušās. Ziedu pumpuri bieži paliek sakļauti līdz to nobiršanai.

  • Oenothera x hoelscheri Renner ex Rostański (Helšera naktssvece)

    XX gs. beigās Rīgā pie dzelzceļa Juglas stacijas tuvumā konstatēta liela un noturīga Helšera naktssveces sārtkausa varietātes (Oenothera x hoelscheri Renner ex Rostański var. rubricalyx Rostański) audze. Tā ir Eiropā veidojies starpsugu hibrīds no Ziemeļamerikas vītollapu naktssveces (O. salicifolia) un Eiropā sastopamās sārtstublāja naktssveces (O. rubricaulis); parasti ar vītollapu naktssveces pazīmju pārsvaru. Helšera naktssvece ļoti reti konstatēta Eiropas centrālajā un austrumu daļā. Latvijā pirmais vākums XX gs. 70.gadu beigās Rīgā (Sarkandaugavā). Helšera naktssveces pazīmes (Latvijā atrastās sārtkausa varietātes): daudzgadīgs, liels (ga 50-100 cm), zarains lakstaugs. Stublājs skraji klāts ar kārpveida matiņiem, kā pamats ir sarkans. Stublāja lapas iegareni lancetiskas (ga 7-14 cm, pl 2-3.5 cm), apmatotas, vidusdzīsla sarkana, mala attāli sīkzobaina, gals smails. Lapas īskātainas, no stublāja atstāv slīpi augšup, nereti lapu žāklēs īsi, lapaini dzinumi. Ziedi izstieptā ķekarā stublāja un zaru galā. Ziedkopa blīvi dziedzermataina. Vainaglapas dzeltenas (ga 1.5-2.5 cm), ieapaļas vai mazliet garākas nekā platas, gals jomains, kauslapu ārpuse sarkanīga. Auglis - cilindriski četršķautņaina četrvāršņu pogaļa (ga 2-3.5 cm), jaunībā šķautnes sarkani svītrotas, vēlāk zaļganas, jo svītrojums izblāv. Zied no jūnija beigām līdz augustam.

Apskati citas sugas: