svītrainā ūdenszāle

Glyceria striata (Lam.) Hitchc.

Glyceria striata (Lam.) Hitchc. attēls

latviski: svītrainā ūdenszāle

angliski: Fowl-mannagrass

vāciski: Gestreifter Schwaden

zviedriski: strimgröe

igauniski: sale parthein

lietuviski: dryžuotoji monažolė

krieviski: манник полосатый

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Glyceria striata (Lam.) Hitchc. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 50-110 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Stiebrs stāvs, stingrs (Ø 0.3-0.5 cm). Lapas plakanas (pl 0.2-0.6 cm). Mēlīte īsa, smaila (ga 0.1-0.2 cm). Ziedu skara skraja, nolīkstoša (ga 6-20 cm), ziedēšanas laikā ar zilganvioletu nokrāsu, augļu laikā rūsganbrūna. Vārpiņas īsas (ga ap 0.4 cm) un strupas, olveidīgas, ar 3-6 ziediem. Arī vārpiņas kātiņš īss. Vārpiņas plēksnes strupas, plati lancetiskas un nevienādas. Ārējā zieda plēksne olveidīga, ar labi redzamu dzīslojumu (7 dzīslas), sevišķi izceļas sāndzīslas. Akota nav. Auglis - sīks grauds. Zied jūnija beigās un jūlijā.

Izplatība:

Ziemeļamerikā subarktiskajā joslā sastopama suga. Autoru vidū nav vienprātības par tās raksturu Eiropas ziemeļdaļā: daži to uzskata par adventīvu (ievazātu); citi - par reliktu vietējo augu. Eiropas ziemeļdaļā sastopama izolētās, punktveida atradnēs.

Latvijā reti, agrāk tikai valsts ziemeļu un austrumu daļā. Pēdējā laikā to atrod arī Viduslatvijā un Kurzemē. Iespējams, šī suga izplatību paplašina.

Biotopi:

Grupas auglīgos egļu-lapkoku mežos, mitrās pļavās un aizaugušā kaļķakmens ieguves karjerā.

Īpašas norādes:

Ārēji maz līdzīga citām ūdenszālēm, kam visām vārpiņas ir manāmi slaidākas, ārējās zieda plēksnes sāndzīslas mazāk izceļas. Pēc sīkajām, olveidīgajām vārpiņām ar zilganvioletu nokrāsu bez akota no pārējām graudzālēm diezgan viegli atšķirama suga.

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.

Rare. Groups in fertile spruce-deciduous forests, wet grasslands and an overgrown limestone pit.

Pедко. Группы в плодородных елово-лиственных лесах, на мокрых лугах и в заросшем известняковом карьере.

Apskati citas sugas: