dūkstu drudzenīte

Gentianella uliginosa (Willd.) Börner (syn. Gentiana uliginosa Willd.)

Gentianella uliginosa (Willd.) Börner attēls
  • dūkstu drudzenīte attēls
  • dūkstu drudzenīte attēls

latviski: dūkstu drudzenīte

angliski: dune Gentian

vāciski: Sumpf-Enzian

zviedriski: sumpgentiana

igauniski: rand-emajuureke

lietuviski: pelkinė gencijonėlė

krieviski: горечавочка топяная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Gentianella uliginosa (Willd.) Börner karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, sīks (ga 5-15 cm) genciānu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails, parasti nezaro vai zaru maz. Stublājs sastāv no 1-3 posmiem, galotnes posms kopā ar ziedkātu vismaz tikpat garš vai garāks nekā stublāja pārējā daļa. Lapas lancetiskas, sēdošas (ga 1-3 cm, pl 0.4-1 cm). Pie stublāja pamata lapu rozetes nav. Kauslapas un vainaglapas pa 5(4), saaugušas. Stobrveidīgais vainags aptuveni kausa garumā. Vainaglapas zili violetas (ga 1-2 cm), rīklīte ar bārkstiņu vainagu. Auglis - divvāršņu pogaļa. Zied augustā un septembrī.

Izplatība:

Šaura areāla suga Eiropā, sastopama galvenokārt jūras piekrastē. Daži autori to iekļauj rūgtās drudzenītes (G. amarella) sastāvā kā pasugu: G.a. ssp. uliginosa (Willd.) Tzvelev.

Latvijā reti gandrīz visā teritorijā, neiekļaujot austrumdaļu, tomēr pārsvarā jūras piekrastē.

Biotopi:

Mazskaitlīgas grupas jūrmalas palieņu un mēreni mitrās pļavās, starpkāpu ieplakās, dažādās atmatās, parasti vietās ar skraju veģetāciju. Jutīgi reaģē uz biotopa pārmaiņām: strauji izzūd pļavu mēslošanas un meliorācijas rezultātā, kā arī palielinoties lakstaugu zelmeņa blīvumam.

Īpašas norādes:

Ļoti līdzīga rūgtajai drudzenītei (G. amarella), no kuras nekļūdīgi atšķirama tikai pēc zieda uzbūves, stublāja posmu skaita un to garuma izpētes. Raksturīgs stobrveida vainags aptuveni kausa garumā (nevis manāmi garāks), stublājs ar 1-3 posmiem (nevis 4-10).

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.

Rare. Mostly along coastline. Small groups in coastal meadows and sparsely overgrown cavities between dunes.

Редко. Преимущественно по морскому побережью. Небольшие группы на приморских лугах и в рыхло заросших междюнных впадинах.

Apskati citas sugas: