Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 20-60 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, tievs un slaids. Tas ir gluds, kails un nezaro. Apakšējās lapas šauri lineāras, salocītas, mala raupja. Uz stublāja dažas īsas, sarveidīgas lapas. Ziedi vārpiņā stublāja galotnē nokarenā čemurveida ziedkopā. Divdzimumu ziedi segplēkšņu žāklēs. Vārpiņu nedaudz, parasti 3-6. Ziedkopas seglapa tumša, īsa un šaura, īsāka nekā ziedkopa. Zieda segplēksne zaļganbrūna, ar vairākām dzīslām. Vārpiņas nelielas (ga 0.6-0.9 cm), lidmatiņi balti vai iedzelteni balti. Vārpiņas kāts atskabargains. Auglis - sarkanbrūns, strupi trīsšķautņains riekstiņš. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība:
Plaši, bet nevienmērīgi Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Latvijā reti gandrīz visā teritorijā.
Biotopi:
Nelielas grupas galvenokārt piejūras zāļu un pārejas purvos, aizaugošu un pārpurvotu ezeru krastmalās.
Īpašas norādes:
Nedaudz līdzīga platlapu (E. latifolium) un šaurlapu (E. polystachion) spilvei. Viegli atšķirama pēc tieva, slaida (ne salīdzinoši masīvāka) stublāja, lapas sarveidīgas (nevis šauras vai platas), seglapa īsāka (nevis garāka) nekā ziedkopa. Arī vārpiņas čemurveida ziedkopā ir salīdzinoši manāmi sīkākas.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.
Rare. Small groups mostly in coastal mires and along paludified lakes.
Редко. Небольшие группы преимущественно на приморских травяных и переходных болотах и по заболоченным берегам озер.
