Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 20-100 cm) naktssveču dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zaro, parasti kails tāpat kā lapas. Lapas uz stublāja pretējas, atstāv. Plātnes apveids iegareni olveidīgs līdz lancetisks (ga 3-10 cm, pl 1-4 cm), kāts ļoti īss, gals smails, mala nevienādzobaina. Zobiņu skaits lapas malā katrā pusē parasti vairāk nekā 15. Ziedi rožaini (ga 0.5-1 cm), vainaglapas ar jomu. Kauslapas smailas. Drīksna četrdaļīga. Zieda pumpurs olveidīgs, galā īsi smails. Auglis - gara un šaura četrvāršņu pogaļa (ga 5-8 cm). Rudenī stublāja apakšdaļā veido ziemojošo lapu rozetes. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Eiropā un dažviet Āzijā sastopama suga.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas mežos un krūmājos.
Īpašas norādes:
No citām kazrozēm ne viegli atšķirama suga. Pieder pie grupas, kam zieda drīksna četrdaļīga (nevis vesela, vālveida). Stublājs un lapas gandrīz kaili (nevis blīvi apmatoti kā sīkziedu (E. parvilorum) kazrozei). Vislīdzīgākā Latvijā ļoti retajai pakalnu kazrozei (E. collinum). No pakalnu kazrozes atšķirama pēc pretējām (nevis augšējām izteikti pamīšus) stublāja lapām, lapas atstāv (nevis stāvas, pat nedaudz piekļautas pie stublāja), kā arī lielākiem ziediem, lapām un auguma. Pakalnu kazrozes lapas ir salīdzinoši biezākas, sevišķi plātnes malas zobiņu galā, bet zobiņu skaits mazs (kalnu kazrozei lapas mala parasti ar vismaz 15 zobiņiem).
Rather common. Solitarily specimens and sparse groups in forests and shrubs.
Довольно часто. Единичные экземпляры и изреженные группы в лесах и кустарниках.
