pakalnu kazroze

Epilobium collinum C.C.Gmel.

Epilobium collinum C.C.Gmel. attēls

latviski: pakalnu kazroze

angliski:

vāciski: Hügel-Weidenröschen

zviedriski: backdunört

igauniski: kink-pajulill

lietuviski: šlaitinė ožkarožė

krieviski: кипрей холмовый

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Epilobium collinum C.C.Gmel. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels (ga 10-35 cm) naktssveču dzimtas lakstaugs. Saknes garas, pušķveidīgas. Stublājs stāvs vai pacils, zarains, klāts ar piegulošiem matiņiem. Zarainiem augiem apakšējie sānzari parasti sniedzas līdz centrālā stublāja galotnes līmenim. Pie stublāja pamata veido lapainus dzinumus. Lapas olveidīgas vai olveidīgi lancetiskas (ga 1-6 cm, pl 0.5-1.8 cm), apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas. Stublāja apakšdaļā lapas pretējas, augšdaļā pamīšus. Lapas vairāk vai mazāk stāvas, bieži pamata daļā gareniski pārlocītas. Plātnes mala nevienādzobaina, pataustot zobiņu smaile mazliet biezāka. Zobiņu skaits lapas malā neliels - katrā pusē parasti ne vairāk kā 10-15, visbiežāk 6-8. Ziedi stublāja augšdaļā lapu žāklēs. Pumpuri olveidīgi, strupi. Vainaglapas gaiši rožainas (ga 0.4-0.6 cm). Drīksna četrdaļīga. Auglis - ap 4-5 cm gara pogaļa, kas blīvi klāta ar piegulošiem matiņiem. Zied jūnijā, jūlijā.

Izplatība:

Divos savstarpēji norobežotos izplatības apvidos ziemeļu un dienvidu Eiropā sastopama suga.

Latvijā ļoti reti, ziemeļu izplatības apvidus dienvidmalā.

Biotopi:

Nelielas grupas galvenokārt priežu mežos.

Īpašas norādes:

Grūti atšķirama suga. Līdzīga citām kazrozēm, jo sevišķi bieži sastopamajai kalnu kazrozei (E. montanum). No vairākuma citu kazrožu atšķirama pēc četrdaļīgas (nevis veselas, vālveida) drīksnas. Manāmi mazāk apmatota, parasti arī mazāka auguma nekā sīkziedu kazroze (E. parviflorum), kam tāpat raksturīga četrdaļīga drīksna. No kalnu kazrozes droši atšķirama pēc stublājam daudzmaz piekļautām (nevis manāmi atstāvošām) lapām, strupiem (nevis īsi smailiem) ziedu pumpuriem, īsākām vainaglapām, salīdzinoši mazāka auguma un izteikti pamīšus novietotām augšējām stublāja lapām. Aptaustot lapas zobiņu daļā, tās ir mazliet biezākas (kalnu kazrozei šādas pazīmes nav). Zobiņu skaits lapas malā katrā pusē neliels (nevis parasti pārsniedz 15).

Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.

Very rare. Small groups in pine forests.

Очень редко. Малочисленные группы в сосновых лесах.

Apskati citas sugas: