Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, mazāk piemērotā klimatā divgadīgs, liels (ga 70-150 cm) dipsaku dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, šķautņains, kails, uz šķautnēm ar dzeloņiem. Ir piezemes lapu rozete. Rozetes lapas veselas, olveidīgi iegarenas (ga 15-30 cm, pl 5-15 cm), ar īsu kātu, mala gluda vai lieljomaina, gals smails. Stublāja lapas pa pāriem saaugušas, sīkākas, augšējās iegareni lancetiskas. Lapas plātne gar malu un vidusdzīsla dzeloņaina. Ziedkopa - iegareni olveidīga galviņa (ga 4-8 cm). Katra zara un stublāja galā pa vienai galviņai. Vīkallapas īlenveidīgas, dzeloņaini durošas, mazliet īsākas vai, retāk, garākas nekā ziedkopa. Seglapas stīvas, durošas, garākas nekā zieds. Vainags saaudzis, stobrveidīgs, zili violets. Auglis - sēklenis. Zied jūlijā un augustā.
Izplatība:
Rietumu un dienvidu Eiropā sastopama suga, galvenokārt okeāniskā klimata joslā. Dekoratīvo īpašību dēļ plaši kultivēts augs. Daži autori šo sugu iekļauj D. fullonum kā vienu no divām pasugām: D. fullonum ssp. fullonum un D.f. ssp. sylvestris (Huds.) A.R.Clapham = D. sylvestris.
Latvijā nereti kultivēts augs, ļoti reti sastopams kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs. Tā kā augs ir viengadīgs vai divgadīgs, tā īslaicīga parādīšanās kā kultūrbēglim iespējama daudz plašāk nekā kartē Latvijā atzīmētajās vietās.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri sausās nezālienēs un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Nav.
Very rare. Escape from cultivation or adventive. Also cultivated as ornamental species. Solitarily specimens in dry wasty places and along railways.
Очень редкий дичающий или заносной вид. Местами разводят в качестве декоративного растения. Единичные экземпляры в сухих сорных местах и вдоль железных дорог.
