Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 50-120 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Saknenis īss, cers neliels. Stiebrs stāvs, galotnē nolīcis. Lapas mīkstas, tumšzaļas (pl 0.6-1.2 cm), mēlīte ieapaļa. Lapas maksts apmatota. Ziedkopa sirpjveidīga, nokarena. To veido daudzziedu vārpiņas (ar 5-8 ziediem), kas uz īsa kātiņa sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā (ga 8-15 cm). Gan vārpiņas, gan zieda plēksnes nevienāda garuma. Ārējā zieda plēksne ar garu (ap 1 cm) akotu. Auglis - sīks, plakans, plēksnēs ieslēgts grauds. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība:
Plaši Eirāzijā sastopama suga.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas auglīgos sausieņu mežos, izcirtumos un krūmājos. Raksturīga suga augu sabiedrībās Eiropas platlapju mežos: Cl. Querco-Fagetea.
Īpašas norādes:
Pēc īpatnējās, sirpjveidīgi nokarenās ziedkopas, ko veido vārpveida ziedkopā uz īsa kātiņa sakopotas vārpiņas 2 rindās, no pārējām graudzālēm nekļūdīgi atšķirama suga. Maz līdzīga plūksnainajai īskājei (B. pinnatum). Skatīt arī suņu ciņuvārpatu (Elymus caninus).
Rather common. Groups in dry, fertile forests, shrubs and clear-cuttings.
Довольно часто. Группы в сухих лесах на плодородной почве, в кустарниках и на вырубках.
