vēdekļlapu vilkābele

Crataegus rhipidophylla Gand. (syn. C. curvisepala Lindm.; C. rosaeformis Janka)

Crataegus rhipidophylla Gand. attēls

latviski: vēdekļlapu vilkābele

angliski:

vāciski:

zviedriski: spetshagtorn

igauniski: harilik viirpuu

lietuviski: miškinė gudobelė

krieviski: боярышник вееролистный

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Crataegus rhipidophylla Gand. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Vidējs vai liels (ga 2-6 m) rožu dzimtas krūms vai koks. Vainags plašs, miza pelēkbrūna, zaru daudz, jaunie zari spilvaini. Ērkšķi vienkārši, taisni (ga ap 1 cm). Lapas olveidīgas vai rombiski olveidīgas (ga 3-6 cm, pl 2-4.5 cm), uz ziedošajiem dzinumiem šķeltas apmēram līdz pusei vai divām trešdaļām lapas platuma parasti piecās aszobainās, smailās daivās. Lapas plātne virspusē tumšzaļa, apakšpusē gaišāka, ar matiņu pušķiem dzīslojuma stūros vai izklaidus spilvaina. Ziedi daudzziedainos vairogos zaru galos. Vainaglapas baltas. Irbulis 1, augšdaļā saliekts. Auglis - miltains, eliptisks vai īsi eliptisks ābolveida kaulenis (Ø ap 1.2 cm) ar 1 kauliņu. Gatavs auglis spilgti sarkans, nereti ar zaļiem plankumiem. Kauslapas augļa galā atliektas, iegareni lancetiskas. Zied jūnijā, augļi ienākas septembrī.

Izplatība:

Eiropas ziemeļu, centrālajā un dienvidaustrumu daļā sastopama suga.

Latvijā retumis gandrīz visā teritorijā, visbiežākā vilkābeļu suga.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri mežmalās, krūmājos un upju krastos.

Īpašas norādes:

Līdzīga citām vilkābelēm, grūti atšķirama. Lapas piecdaivainas, kauslapas pie augļa atliektas, auglis spilgti sarkans ar zaļiem plankumiem, irbulis augšdaļā saliekts.

Rarely. The most widespread hawthorn. Solitarily specimens at the forest edges, on riverbanks and in shrubs.

Изредка, наиболее распространенный боярышник. Единичные экземпляры по лесным опушкам, берегам рек и в кустарниках.

Apskati citas sugas: