Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-25 cm) magoņu dzimtas lakstaugs. Gums blīvs (Ø ap 1 cm), lodveidīgs, bez dobuma, ik gadu izaug jauns iepriekšējā gada gumā. Stublājs vienkāršs, stāvs. Lapas divas, divkārt trīsstaraini dalītas (ga 6-12 cm, pl 5-10 cm), maigas, zilganzaļas. Lapas plūksnas forma variē no otrādi olveidīgas līdz gandrīz lineārai. Ziedi blīvā ķekarā stublāja galotnē, ziedu skaits mainīgs (parasti 5-20). Kauslapas 2, ziedam plaukstot nobirst. Pieziedlapas šķeltas vai dalītas. Ziedi no gaišsārtiem līdz tumši violetiem, piesis garš. Auglis - vāršņu jeb pākstveida pogaļa, kas aptuveni ziedkāta garumā. Zied aprīlī un maijā.
Izplatība:
Eirāzijā sastopama suga, kā ietvaros nodala 2 pasugas.
Latvijā diezgan bieži visā valstī. Visbiežākā ģints suga.
Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz lielās, monodominantās grupās dažādos lapkoku mežos un krūmājos, īpaši upju krastu nogāzēs un gravās, kā arī vecos parkos.
Īpašas norādes:
Līdzīgs vidējam cīrulītim (C. intermedia). Atšķirams pēc šķeltām vai dalītām (nevis veselām) pieziedlapām un blīva (ne skraja) ziedu ķekara. Ap vasaras vidu auga virszemes daļas nonīkst (saglabājas tikai gums augsnē), un suga nav konstatējama.
Rather common. From solitarily specimens to monodominant growths in deciduous forests and shrubs, especially in river valleys.
Довольно часто. От единичных экземпляров до плотными зарослями в лиственных лесах и кустарниках, особенно по речным долинам.
