Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-25 cm) orhideju dzimtas lakstaugs. Trausls "saprofīts" (jeb mikoheterotrofs augs). Viss augs dzeltenīgs, kails. Saknenis ļoti zarains, koraļļveidīgs. Uz stublāja dažas plēkšņveidīgas lapas. Ziedi skrajā ķekarā (parasti 4-12), sīki (Ø 0.5-0.7 cm), dzeltenīgi balto apziedņa lapu mala nereti tumšāka. Lūpa gandrīz vesela, bez pieša, dažreiz ar sārtiem punktiem pie pamata. Auglis - nokarena vai no ass atstāvoša, šauri olveidīga pogaļa (ga ap 0.6 cm). Zied maija beigās un jūnijā.
Izplatība:
Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā pola tuvumā izplatīta suga.
Latvijā reti visā valstī.
Biotopi:
Nelielas grupas purvainos priežu vai bērzu mežos, retāk purvos vai purvainās pļavās. Kūdras ieguves un mežu nosusināšanas dēļ atradņu skaits būtiski samazinājies. Raksturīga suga augu sabiedrībās mitros boreālajos skujkoku un jauktos mežos: Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Vaccinio-Piceion.
Īpašas norādes:
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Rare. Small groups in forested bogs and mires, sometimes in swampy meadows.
Редко. Небольшие группы в заболоченных торфяных лесах, иногда на болотистых лугах.
