Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidējs (ga 10-60 cm) balandu dzimtas lakstaugs. Stublājs pacils, gulošs vai stāvs, zaļš līdz sārti brūns, nereti svītrains, parasti zaro. Lapas vairāk vai mazāk iegarenas (ga 2-5 cm, pl 0.7-2 cm), ar kātu, virspusē zaļas, apakšpusē zilganzaļas, ar miltainu apsarmi. Lapas mala nevienādi attāli zobaina, pamats ķīļveidīgs. Ziedi blīvās vārpveida ziedkopās stublāja un zaru galos un lapu žāklēs. Apziednis kails, šķautņains, trīslocekļu. Sēklas tumšbrūnas, spīdīgas un plakanas. Zied no jūlija līdz oktobrim.
Izplatība:
Mainīga izskata Eirāzijas suga, kas ieviesusies Ziemeļamerikā un kā ietvaros nodala vairākas pasugas.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas dārzos, tīrumos un nezālienēs, arī gar dzelzceļiem, parasti mēreni mitrās un diezgan auglīgās vietās. Mazskaitlīga, bet raksturīga suga vairākās kultivētu tīrumu un nezālieņu augu sabiedrībās: Cl. Stellarietea mediae, All. Chenopodion glauci.
Īpašas norādes:
No citām balandām atšķirama pēc acīm redzami zilganzaļās nokrāsas. Lapas nemēdz būt lineāras, olveidīgi līdz šķēpveidīgi trīsstūrainas vai ieapaļas ar gandrīz gludu malu.
Not rare. Solitarily specimens and groups in gardens, wastes, fields and along railways.
Нередко. Единичные экземпляры и группы в огородах, на полях, в сорных местах и вдоль железных дорог.
