velēnu radzene

Cerastium holosteoides Fr. (syn. C. caespitosum Gilib.; C. fontanum Baumg. ssp. vulgare (Hartm.) Greuter et Burdet)

Cerastium holosteoides Fr. attēls

latviski: velēnu radzene

angliski: common Mouse-ear

vāciski: Gemeines Hornkraut

zviedriski: hönsarv

igauniski: harilik kadakkaer

lietuviski: paprastoji glažutė

krieviski: ясколка дернистая

Cerastium holosteoides Fr. karte
Apzīmējumu skaidrojums

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Cerastium holosteoides Fr. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels (ga 10-35 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Augs tumši pelēkzaļš. Stublājs stāvs, apmatots, parasti zarains. Apakšējo lapu žāklēs veidojas īsi, blīvi lapaini un neziedoši dzinumi. Lapas sēdošas, pretējas, forma no iegarenas līdz olveida vai lāpstveida (ga 1-2.5 cm, pl 0.4-1 cm), mala gluda, gals strups, dažreiz augšējās lapas piespiestas pie stublāja. Ziedkopas augšējās seglapas zālainas, bez plēvjainas apmales. Ziedi dihāzijā stublāja vai zaru galā. Kauslapas zaļas, vainaglapas baltas, sekli šķeltas, aptuveni tikpat garas, cik kauslapas vai nedaudz garākas. Putekšņlapas 10. Nogatavojoties sēklām, ziedkāti pagarinās. Auglis - cilindriska pogaļa (ga 0.9-1.2 cm), kas apmēram divreiz garāka nekā kauss. Gatava pogaļa mazliet liekta, gals ar 10 zobiņiem. Zied no maija līdz oktobrim.

Izplatība:

Ļoti mainīga izskata suga Eiropā un Rietumāzijā, kā ietvaros nodala vairākas pasugas vai tuvas sugas.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

Biotopi:

No atsevišķiem eksemplāriem līdz dažāda lieluma grupās aug sausos mežos, smiltājos, atmatās un nezālienēs, arī dārzos.

Īpašas norādes:

Vislīdzīgākā lielaugļu radzenei (C. lucorum) - sk. sugas aprakstu. Līdzīga arī piecputekšņlapu radzenei (C. semidecandrum). Atšķirama pēc tumši pelēkzaļas auga krāsas (nevis acīm redzami dzeltenīgi zaļas), veido lapainus, neziedošus dzinumus (nevis augs bez dzinumiem), putekšņlapas 10 (nevis 5), kopumā ir masīvāka un lielāka nekā piecputekšņlapu radzene.
No virzām (Stellaria spp.) atšķirama pēc blīvāk apmatota stublāja un sekli (nevis dziļi) šķeltām vainaglapām.

Very common. From solitarily specimens to groups of various size in dry forests, sands and almost everywhere in a cultural landscape.

Очень часто. От единичных экземпляров до группами разной величины в сухих лесах и песчаных местах, а также повсеместно в окультуренном ландшафте.

Līdzīgās sugas

  • Cerastium lucorum (Schur) Möschl (lielaugļu radzene)

    Ļoti reti Latvijā atrasta velēnu radzenei ļoti līdzīgā lielaugļu radzene (Cerastium lucorum (Schur) Möschl; syn. C. macrocarpum Schur). Tā ir Viduseiropā sastopama suga, atradnes Latvijā ir savrupi ziemeļos no vienlaidu areāla. Sugas lielās līdzības ar velēnu radzeni dēļ tā vietumis ir, iespējams, vēl nepamanīta suga. Kopumā tā ir nedaudz lielāka (ga 20-60 cm). Atšķirama pēc salīdzinoši daudz lielākām lapām (ga 3-6 cm, pl 1.5-2.5 cm) un garākām vainaglapām (ga 1-1.5 cm). Baltās vainaglapas tāpat šķeltas līdz apmēram trešdaļai, bet daivas ir salīdzinoši daudz nosmailotākas. Atrasta palieņu krūmājos un mēreni mitros jauktos mežos. Zied no jūnija līdz augustam.

  • Cerastium dubium (Bastard) Guépin (šaubīgā radzene)

    Uz dzelzceļa uzbēruma Daugavpilī konstatēta arī šaubīgā radzene (Cerastium dubium (Bastard) Guépin, syn. Stellaria dubia Bastard; Dichodon viscidum (M.Bieb.) Holub). Tās pamatareāls ir DA Eiropa, atsevišķas atradnes arī Eiropas vidus un rietumu daļā un dažviet Āzijā. Latvija ir tālu ziemeļos no sugas pamatareāla. Šaubīgā radzene ir viengadīgs lakstaugs ar pacilu vai stāvu, apakšdaļā gandrīz kailu, bet augšdaļā īsi dziedzermatainu un zarainu stublāju (ga 5-25 cm). Lapas lineāras, sēdošas un kailas. Apakšējo lapu mala var būt dziedzermataina. Ziedkāti dziedzermataini, ziedi dihāzijos. Vainaglapas šķeltas līdz trešdaļai vai pusei, baltas (ga ap 0.8 cm), nedaudz garākas nekā kauslapas. Auglis - pogaļa, apmēram divreiz garāka nekā kauslapas, atvērusies ar 6 vienādiem zobiņiem. Šīs diezgan grūti atšķiramās no citām radzenēm sugas būtiskākās pazīmes ir: zieds ar 3 (nevis 5 kā citām radzenēm) irbuļiem, bet pogaļa ar 6 (nevis 10 kā citām radzenēm) zobiņiem. Zied maijā.

Apskati citas sugas: