Apraksts:
Vidēja lieluma vai liels (ga 8-20 m) bērzu dzimtas koks. Miza gluda, gaišpelēka. Vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas šķirti uz viena un tā paša koka. Vainags plašs. Pumpuri kātaini. Zied pirms lapu plaukšanas. Lapas veselas, vienkāršas, olveidīgas (ga 4-10 cm, pl 3-6 cm), gals smails, mala divkārtzāģzobaina, lapas pamats ieapaļš vai noapaļots. Sāndzīslas 8-12 pāri. Lapas plātnes virspuse zaļa, kaila, apakšpuse pelēcīga, tūbaina. Vīrišķās ziedu spurdzes garas, nokarenas, sievišķās īsas, gandrīz sēdošas. Pieziedlapas četras, seglapa viena. Saaugot pieziedlapām ar seglapu, veidojas čiekurveidīgu augļu sastats, kas sākotnēji ir zaļš, vēlāk tumši brūns vai melns. Zied marta beigās un aprīlī, sēklas izbirst oktobrī.
Izplatība:
Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā sastopams koks.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Strauji aizaudzē nekoptas ganības, pamestas pļavas un tīrumus. Tipiska pioniersuga. Sastopams tīraudzēs un mistraudzēs. Latvijā aizņem 5.3% (2000.g.) mežu; to vairākums veidojies aizaugot dažādām pamestām lauksaimniecības zemēm. Primāros mežos sastopams reti dažās upju ielejās pieupes uzskalotās augsnēs, kas veidojušās smilšu sanesumu rezultātā, un upju krastu gravās. Šādi meži ir Eiropas platlapju mežu klases veģetācija - palieņu baltalksnāji: Cl. Querco-Fagetea, All. Alno-Padion, Ass. Alnetum incanae.
Īpašas norādes:
Nedaudz līdzīgs melnalksnim (A. glutinosa). Atšķirams pēc gaišpelēkas, gludas mizas (ne tumšas, rievainas). Lapas gals smails (nevis jomains vai strups), lapas apakšpuse pelēcīgi tūbaina (melnalksnim lapas abas puses ir zaļas un kailas).
Very common. Mostly on former agricultural lands in shrubs and secondary forests. Indigenously growing in river valleys on alluvial soils.
Очень часто. Преимущественно в кустарниках и вторичных лесах на заброшенных сельскохозяйственных землях. Редко в коренных лесах по речным долинам на нанесенных почвах.