pūslīšu grīslis

Carex vesicaria L.

Carex vesicaria L. attēls

latviski: pūslīšu grīslis

angliski: bladder- Sedge

vāciski: Blasen-Segge

zviedriski: blåsstarr

igauniski: põistarn

lietuviski: pūslėtoji viksva

krieviski: осока пузырчатая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Carex vesicaria L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-110 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Dažādvārpu grīšļu grupas suga, kam sievišķie ziedi ar 3 drīksnām un augļa pūslītis ar skaidri nodalītu, divzobainu knābīti. Augs dzeltenzaļš. Stublājs stāvs, raupjš, trīsšķautņains. Lapas diezgan platas (pl 0.6-0.8 cm), mīkstas, plakanas, vidusdzīsla iegremdēta šaurā renesveida padziļinājumā. Lapu garums bieži pārsniedz ziedkopu. Lapu makstis sarkanīgas, šķeldrainas. Vīrišķās vārpiņas 1-3, stublāja galotnē. Sievišķās vārpiņas 1-3, nokarenas, retāk stāvas, atrodas zem vīrišķajām vārpiņām. Pūslītis spīdīgs, dzeltenzaļš, no vārpiņas ass atstāv slīpi. Segplēksne gaiši dzeltenbrūna, ar gari nosmailotu galu, mazliet īsāka nekā pūslītis. Pūslītis pakāpeniski pāriet divzobainā knābītī. Augļu gatavības laikā sievišķā vārpiņa (pataustot) mīksta, čaugana. Zied maijā un jūnija sākumā.

Izplatība:

Mainīga izskata, galvenokārt Eirāzijā, izklaidus arī Ziemeļamerikas rietumdaļā sastopama suga, kā ietvaros nodala daudzus zemākus taksonus.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Dažāda lieluma grupas (nereti arī monodominantas audzes) zāļu purvos un mitrās pļavās, mitros krūmājos un visdažādāko ūdenstilpju krastos. Raksturīga suga augu sabiedrībās applūstošās piekrastēs un aizaugošos seklūdeņos: Cl. Phragmitetea, All. Magnocaricion.

Īpašas norādes:

Līdzīgs vairākiem citiem dažādvārpu grupas grīšļiem, sevišķi uzpūstajam (C. rostrata) un knābja (C. rhynchophysa) grīslim. Augs dzeltenzaļš (nevis zilganzaļš vai koši zaļš). Lapas nav tipiski renesveida, nav stīvas, platākas nekā uzpūstajam, bet šaurākas nekā knābja grīslim. Sievišķo ziedu vārpiņas atšķirībā no uzpūstā grīšļa parasti nokarenas. Pūslīši atšķirībā no knābja grīšļa nav perpendikulāri pret vārpiņas asi. Pūslītis pāriet knābītī pakāpeniski (nevis pēkšņi). Augļu gatavības laikā (pataustīt!) sievišķā vārpiņa mīksta, čaugana.

Common. Groups in mires and wet meadows, at water-bodies.

Часто. Группы на низинных болотах и мокрых лугах, по берегам водоемов.

Apskati citas sugas: