Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 20-45 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Vienādvārpu grīšļu grupas suga, kam raksturīgi tievi, gari sakneņi. Augs veido skraju, irdenu ceru. Lapas šauri lineāras (pl 0.2-0.4 cm), zaļas, noliekušās, atrodas pie pamata, garākas nekā stublājs. Raksturīga īpatnēja, slāņaina vārpiņu uzbūve: visām vārpiņām vidū sievišķie ziedi, bet augšdaļā un apakšdaļā - vīrišķie ziedi. Ziedkopa diezgan blīva, ar 4-8 vārpiņām. Sievišķo ziedu plēksnes olveidīgas, rūsas brūnas, vidus šķautne gaišāka, plēksnes gals smails, īsākas nekā pūslītis. Pūslītis lancetisks (ga 0.5-0.6 cm), rievains, spārnains, spārns šaurs, sākas no pūslīša apakšdaļas. Sašaurinājums divzobainā knābītī pakāpenisks. Nereti novērojama drīksnu zarošanās. Latvijā bieži pūslīši ir neauglīgi vai aizmeties auglis nenogatavojas. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Reta, nepietiekami izpētīta suga Eiropas rietumu un centrālajā daļā.
Latvijā ļoti reti, tikai Kurzemē, izplatības apvidus ziemeļaustrumu malā.
Biotopi:
Veido nelielas grupas priežu (galvenokārt piejūras) mežos un upju krastu nogāzēs sausās, smilšainās vietās, arī sausieņu pļavās pārsvarā jūras tuvumā. Apdraud biotopu saimnieciska pārveidošana retajās atradņu vietās.
Īpašas norādes:
Grūti atšķirama suga. No citiem vienādvārpu grupas grīšļiem ar tieviem, gariem sakneņiem vislīdzīgākais daudz biežāk sastopamajam agrajam grīslim (C. praecox) un tikpat reti sastopamajam vizuļu grīslim (C. brizoides). Droši atšķirams pēc slāņainās vārpiņu uzbūves: vīrišķie ziedi vārpiņu augšdaļā un apakšdaļā, bet sievišķie - vidū (nevis citādā izvietojumā). Atšķiras arī augļa pūslītis: tas lancetisks, 0.5-0.6 cm garš (nevis vairāk vai mazāk olveida, mazliet īsāks). Reihenbaha grīslim nereti raksturīga drīksnu zarošanās, atšķirībā no agrā grīšļa vārpiņas nav tik blīvi novietotas, parasti vairāk nekā 3, pūslīša pāreja divzobainā knābītī pakāpeniska. Mazāk līdzīgs smiltāja (C. arenaria) un Ligērijas (C. ligerica) grīslim. Šīm sugām lapas nepārsniedz stublāju, lapas stīvas vai vismaz lokveidīgi stāvas (bet Reihenbaha grīšļa lapas ir garākas nekā stublājs, noliekušās).
Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Very rare. Groups in pine (mostly coastal) forests and on dry slopes of riverbanks.
Очень редко. Группы в сосновых (преимущественно приморских) лесах и на сухих береговых речных склонах.
