Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 15-50 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Vienādvārpu grīšļu grupas suga, kam raksturīgi tievi, gari sakneņi. Augs veido skraju, irdenu ceru. Lapas šauri lineāras (pl 0.1-0.2 cm), atrodas pie pamata un gandrīz sasniedz stublāja garumu, lapas mala asa. Visām vārpiņām augšdaļā sievišķie ziedi, apakšdaļā - vīrišķie ziedi. Ziedkopa blīva, ar 3-6 vārpiņām. Sievišķo ziedu plēksnes rūsganbrūnas, vienāda garuma vai mazliet īsākas nekā pūslītis, vidus šķautne zaļa, plēksnes gals smails. Pūslītis iegareni olveidīgs (ga 0.2-0.4 cm), spārnains, gatavs brūns, spārnainā apmale sīkdzeloņaina. Sašaurinājums divzobainā knābītī pēkšņs. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība:
Eirāzijā (neiekļaujot Eiropas ziemeļu, rietumu un dienvidu daļu) sastopama suga.
Latvijā nereti visā teritorijā, salīdzinoši visbiežāk Daugavas ielejā un tai tuvos apvidos.
Biotopi:
Grupas sausos un skrajos mežos, pļavās un gar dzelzceļiem. Raksturīga suga dažādās augu sabiedrībās sausieņu pļavās: Cl. Festuco-Brometea.
Īpašas norādes:
No citiem vienādvārpu grupas grīšļiem ar tieviem, gariem sakneņiem vislīdzīgākais ļoti reti sastopamajam vizuļu grīslim (C. brizoides) un Reihenbaha grīslim (C. reichenbachii). No vizuļu grīšļa atšķirams pēc salīdzinoši šaurākām lapām, ziedkopā 3-6 blīvi satuvinātas (nevis 5-8) vārpiņas, pūslīša sašaurinājums knābītī pēkšņs (nevis pakāpenisks). No Reihenbaha grīšļa atšķirams pēc vārpiņu uzbūves: sievišķie ziedi vārpiņas augšdaļā, vīrišķie - apakšdaļā (nevis vīrišķie augšdaļā un apakšdaļā, bet sievišķie - vidū). Augļa pūslītis iegareni olveida, 0.2-0.4 cm garš (nevis olveida, 0.5-0.6 cm garš). Atšķiras arī lapojums: lapas ļoti šauras, 0.1-0.2 cm platas, nepārsniedz stublāju (nevis 0.2-0.4 cm platas, garākas nekā stublājs). Reihenbaha grīslim nereti raksturīga drīksnu zarošanās.
Not rare. Most frequent in the Daugava valley and vicinities nearby the valley. Groups in dry forests, dry meadows and along railway lines.
Нередко. Наиболее часто в долине р.Даугава и окрестностях вблизи долины. Группы в сухих лесах, на лугах и вдоль железных дорог.
