Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-110 cm) pulkstenīšu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, stingrs, šķautņains, augšdaļā klāts ar gariem, sarveidīgiem matiņiem. Lapas stublāja apakšdaļā un vidusdaļā ar kātu, plati olveidīgas (ga 4-12 cm, pl 2-8 cm), augšdaļā lancetiskas, sēdošas. Visu lapu plātnes mala divkārtzāģzobaina, gals smails. Apakšējo lapu pamats sirdsveidīgs, augšējo lapu - ķīļveidīgs. Arī lapas klātas ar sarveidīgiem matiņiem. Ziedi lieli, horizontāli pret stublāja asi vai slīpi augšupvērsti skrajā ķekarā pa 1-4 augšējo lapu žāklēs. Kauslapas smailas (ga ap 1 cm), atstāv. Vainags plati zvanveidīgs, līdz trešdaļai saaudzis, zils vai zili violets (ga līdz 4.5 cm). Ārpusē uz vainaga dzīslām un iekšpusē uz daivu malām ir gari, skropstaini matiņi. Auglis - olveidīga, cietmataina pogaļa. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Eiropas lielākajā daļā sastopama suga.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas auglīgos lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, gravās. Izplatīta galvenokārt upju ielejās. Raksturīga suga augu sabiedrībās platlapju mežos: Cl. Querco-Fagetea, O. Fagetalia.
Īpašas norādes:
No līdzīgām pulkstenītēm: platlapu (C. latifolia) un tīruma (C. rapunculoides) atšķirama pēc horizontāliem pret stublāja asi (nevis acīm redzami nokareniem) ziediem, ziedu ķekars nav vienpusējs, stublājs šķautņains (nevis rievains), lapas mala divkārtzāģzobaina (nevis sīkzobaina vai nevienādzobaina), uz stublāja un ziediem ārpusē ir skraji, gari sarveidīgi vai skropstaini matiņi (nevis šādu matiņu nav). No kamolainās pulkstenītes (C. glomerata) atšķirama pēc ķekarveida ziedkopas (nevis blīvas galotnes ziedkopas ar stāviem ziediem).
Not rare. Solitarily specimens and scattered groups in fertile deciduous and mixed forests and shrubs, in ravines, mostly in river valleys.
Нередко. Единичные экземпляры и небольшие группы в плодородных лиственных и смешанных лесах и кустарниках, в оврагах, преимущественно в долинах рек.
