Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs gundegu dzimtas ūdensaugs. Stublāja garums variē atkarībā no augšanas vietas dziļuma (parasti 30-150 cm). Stublājs peldošs, zarains. Augam ir tikai iegrimušas, pavedienveidīgās plūksnās dalītas lapas. Lapas plūksnu gali atrodas vienādā augstumā; tādēļ lapas apveids (ga, pl 2-3.5 cm) ir gandrīz apaļš. Lapas īsākas nekā attiecīgais stublāja posms, plūksnas stīvas, no ūdens izceltam augam nesakļaujas. Ziedi kātaini, pa vienam zaru galos, izziedot nedaudz paceļas virs ūdens virsmas. Vainags balts (ga 0.7-1 cm), pie pamata dzeltens. Vainaglapas izplaukušiem ziediem saskaras vai pat pārsedzas. Augļi (riekstiņi) un ziedgultne ar matiņiem. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Eirāzijā un Ziemeļamerikā pola tuvumā sastopama suga. Skandināvijā tikai dienvidu daļā.
Latvijā bieži visā valstī.
Biotopi:
Parasti diezgan blīvās audzēs ezeros, dīķos, grāvjos un līdzīgās vietās stāvošā vai lēni tekošā ūdenī. Raksturīga suga vairākās augu sabiedrībās saldūdeņos klasē Cl. Potamogetonetea.
Īpašas norādes:
No citām Latvijā sastopamajām ūdensgundegām atšķirama pēc trijām pazīmēm: ir tikai iegrimušas, pavedienveidīgās plūksnās dalītas lapas (dažām sugām vēl ir arī peldošas lapas ar šķeltu plātni), pavedienveidīgās lapas ieapaļas (nevis garenas), plūksnas stīvas, augu izceļot no ūdens nesakļaujas (nevis mīkstas, izceļot salīp un sakļaujas).
Common. Groups in various stagnant and slowly moving waters.
Часто. Группы в разных стоячих и медленно текучих водах.
