parastā cirvene

Alisma plantago-aquatica L.

Alisma plantago-aquatica L. attēls
  • parastā cirvene attēls
  • parastā cirvene attēls
  • parastā cirvene attēls

latviski: parastā cirvene

angliski: Water-plantain

vāciski: Gemeiner Froschlöffel

zviedru: svalting

igauņu: harilik konnarohi

lietuviešu: gyslotinis dumblialaiškis

krievu: частуха подорожниковая

Izplatība kartē

Alisma plantago-aquatica L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Alisma plantago-aquatica L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs (ga 20-80 cm) cirveņu dzimtas ūdens un mitru vietu lakstaugs. Saknenis paresnināts. Stublājs stāvs, tā galotnē salikta, zaraina, piramidāla ziedkopa no 5-10 mieturiem. Lapas rozetē, stāvas, sulīgas. Ir tikai olveidīgas vai eliptiskas (ga 3-15 cm, pl 2-10 cm) virsūdens lapas. Plātnes mala gluda, pamats ieapaļš vai sekli sirdsveidīgs, gals smails, kāts garš, parasti vairākkārt pārsniedz plātnes garumu. Retumis ir dažas plati lineāras, peldošas, neizteiktas zemūdens lapas. Vainaglapas baltas vai iesārtas, ieapaļas (ga ap 0.6 cm), mala zobaina, aptuveni divreiz garākas nekā zaļās un šaurās kauslapas. Irbulis taisns, garāks nekā sēklotne. Auglis - riekstiņu kopauglis. Pie riekstiņa irbuļa palieka sānos stāva. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā izplatīta suga, kā ietvaros nodala 3 pasugas.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas stāvošu un lēni tekošu ūdeņu piekrastē, arī jūras piekrastes seklūdenī, grāvjos, pļavu pazeminājumos un applūdušos mežos. Raksturīga suga augu sabiedrībās krastmalās un aizaugošos seklūdeņos: Cl. Potamogetonetea.

Īpašas norādes:

Līdzīga šaurlapu (A. lanceolata), mazāk zālainajai (A. gamineum) cirvenei. Atšķirama pēc vienveidīgām virsūdens olveida lapām (nevis lapas trejādas: zemūdens, peldošas uz ūdens virsmas un stāvas virsūdens kā šaurlapu cirvenei; vai: nevis tikai peldošas zemūdens lapas kā zālainajai cirvenei).

Common. Solitarily specimens and groups in various shallow aquatic habitats.

Часто. Единичные экземпляры и группы в разных мелководных местообитаниях.

Līdzīgās sugas

  • Caldesia parnassifolia (Bassi) Parl. (sirdslapu māņcirvene)

    Cirvenēm (Alisma) ļoti līdzīgs ūdensaugs, kas sākotnēji, sugu aprakstot, iekļauts cirvenes ģintī (kā līdzvērtīgi aprakstītāji minēti gan itālis F.Bassi, gan K.Linnejs, līdz ar to literatūrā kā sugas autori tiek lietoti saīsinājumi 'Bassi', 'L.', 'Bassi ex. L.'; šeit lietots IPNI pieņemtais). Vēlāk suga pārcelta uz Caldesia ģinti, kurā pašlaik ir tikai 3 sugas: ļoti plaši, bet sporādiski Eiropā, Āfrikā un Madagaskarā, Āzijā līdz Japānai un Papua Jaungvinejai un Austrālijas Kvīnslendā sastopamā Caldesia parnassifolia, kā arī divas ļoti lokālas sugas subtropu-tropu Āzijā. Līdz ar to, ņemot vērā sugas lielo līdzību ar cirvenēm un vietējās floras statusu Latvijā (Eiropas areāla daļas galējos ziemeļos), sugas latviskajam nosaukumam piedāvāts “māņcirvene” iepretim mazinformatīvajam un atpazīstamību neveicinošajam burtiskajam pārlikumam “kaldēzija” (pēc XIX gs. itāļu politiķa un botāniķa [oriģinālrakstībā] Lodovico Caldesi).

    Tās angliskais nosaukums Parnassus-leaved Water-plantain (sic! - ģints nosaukums tāds pats kā cirvenēm), vācu: Herzlöffel, lietuviešu: širdžialapė kaldezija, krievu: кальдезия белозоролистная.

    Milzīgā areāla dažādās klimata joslās dēļ Caldesia parnassifolia pazīmes manāmi variē, vienlaikus tā nav grūti atšķirama no līdzības ziņā tuvākās sugas Latvijā – parastās cirvenes.

    Sirdslapu māņcirvenes (un tostarp Caldesia ģints) būtiska pazīme ir uz ūdens virsmas peldošas ieapaļi ovālas lapas (ga līdz 12 cm, pl līdz 6 cm) ar šai sugai ļoti izteiktu dziļi sirdsveidīgu pamatu (cirvenēm tas tā nekad nav). Aplūkojot lapu no apakšpuses skaidri redzamas 9-13(17) izcilnas dzīslas, kas sirdsveidīgajā pamata daļā ir izteikti lokveidīgi augšupejošas (nevis daudzmaz stāvas, nevis skaitā 5-7 kā cirvenei). Dzīslojums atiet no lapas kāta piestiprinājuma vietas. Seklās un izžūstošās vietās augošiem māņcirvenes eksemplāriem lapas var būt arī stāvas (ne peldošas), bet norādītās citas pazīmes skaidri saglabājas. Lapojums ir tikai piezemes rozetē. Sirdslapu māņcirvene aug mitrājos, seklūdeņos, pa laikam applūstošās un izžūstošās ūdenstilpju terasēs un palienē parasti līdz 2 m dziļumam. Dziļāk nekā 1.2 m augošiem eksemplāriem ziedneši parasti neveidojas. Ziedkopas 30-140 cm garas, skarveidīgas, ar 4-8 zaru mieturiem, apakšējie mieturi bagātīgi zaroti. Faktiski pēc ziedkopas tā ļoti atgādina parasto cirveni. Vainaglapas baltas, nedaudz garākas (ga ap 0.5 cm) nekā kauslapas (ga ap 0.3 cm). Ziedos augļlapas spirāliskas, to skaits 9-12(15). Putekšņlapas 6. Auglis – riekstiņš kopauglī, ar cietu ārējo apvalku. Zied jūlijā, augustā.

    Eiropā reta suga, daudzviet izzudusi mitrāju pārveidošanas un ūdeņu piesārņošanas dēļ. Latvijā vienīgajā atradnē (zināma kopš 2021.g.) aug ezerā uz Latvijas-Lietuvas robežas valsts dienvidaustrumos un veido mēreni bagātīgu populāciju. Tuvākā cita jauna atradne ir Lietuvā, ap 35 km gaisa līnijā attālu.

Apskati citas sugas: