Apraksts:
Ķermenis: slaids, garens;
Garums: 18-25 cm;
Masa: 200-400 g.
Kažoka krāsa sezonāli mainās: vasarā tajā dominē brūni rudie toņi, bet ziemas kažokā - pelēcīgāki toņi. Aste ir būtiska līdzsvara nodrošināšanai un lēcienu precizitātei. Migu iekārto koku dobumos, vai arī lodveidīgu būvē pati no zariem un sūnām, arī sausas zāles. Mazuļu skaits 3-5, attīstās ļoti ātri un jau 2-3 mēnešu vecumā pakāpeniski kļūst patstāvīgi.
Gatavo pārtikas rezerves ziemai.
Izplatība un sastopamība:
Apdzīvo visdažādākos mežus, priekšroku dodot vecākiem skujkoku mežiem, jo čiekuru sēklas ir vāveru pamatbarība.
Dzīves veids:
Nometnieks. Aktīva dienā, pārsvarā no rīta un pēcpusdienā.Pakaļkājas daudz garākas par priekškājām. Pakaļkājām pieci pirksti, priekškājām - labi attīstīti četri pirksti, pirmais - rudimentārs. Priekškāju ceturtais (ārējais) pirksts nedaudz garāks par pārējiem. Pakaļkāju pēdas garenas. Visu kāju pirksti gari, ar labi attīstītiem spilventiņiem, nagi asi, gari, līki. Pēdminis, priekškājām labi attīstīta satveršanas spēja. Pa zemi lielākoties pārvietojas lēcieniem, līdzīgi zaķim - pakaļkājas izsviež uz priekšu aiz priekškājām, atstājot trapecveidīgi izkārtotu četru pēdu nospiedumu virkni: priekškāju nospiedumi samērā tuvu kopā, pakaļkāju nospiedumi - mazliet tālāk viens no otra, to priekšgali izvērsti - atrodas lielākā vai mazākā leņķī pret iedomāto kustības virziena asi. Jo ātrāk dzīvnieks lēkšojis, jo lielāks attālums starp pēdu nospiedumu grupām.
Pēdu nospiedumi:
Pēdu nospiedumos uz blīva substrāta samērā labi iezīmējas pirkstu spilventiņu un nagu iespiedumi: plati izvērsti (priekškājām - platāk nekā pakaļkājām). Pakaļkājas atstāj 5 pirkstu, priekškājas - 4 pirkstu nospiedumus. Dziļā un irdenā sniegā saplūst abi attiecīgās puses pēdu nospiedumi - redzami paralēli bedrīšu pāri (var sajaukt ar sermuļu dzimtas zvēru pēdām!) - vai saplūst visu četru pēdu nospiedumi (redzama viena bedrīte). Izsalkusi vāvere daudz līkumo, pārvietojas vidēji gariem lēcieniem, pakaļkājas liekot samērā cieši blakus; to nospiedumi savstarpēji gandrīz paralēli. Paēdusi vāvere mazāk līkumo, lēcieni - īsāki, pakaļkāju nospiedumi - "skujiņā" (to priekšgali stipri izvērsti). Ziemā pie celmiem un koku saknēm sniegā mēdz atrakt rudenī noslēpto barību.
Mēsli:
Riekstveidīgas (diametrs līdz 1 cm). Konsistence - samērā cieta. Krāsa - dažāda. Saturā - dažādu augu dažādu daļu atliekas, kukaiņu hitīna, putnu olu čaumalu gabaliņi. Atrodamas uz celmiem, resnākiem horizontāliem koku zariem, uz zemes - pie koku stumbriem (uz saknēm).
