Apraksts:
Ķermenim nav citiem vaļveidīgajiem raksturīgās izteiktās plūdlīnijas formas, mugura ir kupraina, pie galvas pamatnes iezīmējas sašaurinājums, aste īsa, ar divdaļīgu, horizontālu, platu, taču relatīvi mazkustīgu spuru galā. Muguras spuras nav. Priekškājas pārvērtušās nelielās, monolītās, gandrīz taisnstūrveidīgās krūšu spurās, pakaļkājas reducējušās. Spēj grozīt galvu, jo nav saauguši kakla skriemeļi (citiem vaļiem tie saauguši). Galva ieapaļa, relatīvi maza, ar uzkrītoši īsu purnu, nelielu muti un augstu pieri, kuras centrā izceļas eholokācijas sistēmas veidojums - t.s. taukaudu "spilvens". Uz pakauša aiz taukaudu "spilvena" atrodas viena elpošanas atvere, kas visu laiku, izņemot ieelpas brīdi, ir noslēgta. Acis nelielas. Ausu gliemežnīcu nav. Dzirdes orgānu atvērumi mazi, tie atrodas uzreiz aiz acīm. Abu žokļu katrā pusē ir 8-10 nelieli, nedaudz ieliekti, neasi zobi.
Āda ļoti bieza (ziemā biezāka nekā vasarā), mīksta, elastīga, bez sviedru dziedzeriem. Labāk nekā citiem vaļiem attīstīts (10-20 cm biezs) zemādas tauku slānis (sastāda 30-50% no dzīvnieka kopējās masas), kas pilda, pirmkārt, termoizolācijas, otrkārt, rezervju funkciju.
Baltvalim ir labi attīstīta eholokācijas sistēma, kuru izmanto, lai orientētos apkārtnē, medītu, sazinātos ar sugasbrāļiem. Lai savstarpēji sazinātos, rada arī daudzveidīgas ar cilvēka dzirdi uztveramas skaņas. Vislabāk attīstītā maņa ir dzirde, labi sajūt garšas, redze - samērā vāja, oža nepiemīt.
Viens pāris zīdekļu.
Ķermeņa garums pieaugušiem dzīvniekiem (3)3,5-5,5(6) m, svars (0,7)1,1-1,6(1,9) tonnas. Tēviņi ir par apmēram par ceturtdaļu lielāki nekā mātītes.
Ķermeņa krāsojums vienmērīgs, pieaugušajiem dzīvniekiem ļoti gaišs (lai maskētu starp ledus gabaliem): pelēkbalts vai pilnīgi balts (ziemas periodā mugurpuse - dzeltenbalta).
Ar citām vaļu sugām nav sajaucams.
Izplatība un sastopamība:
Sugas pamatareāls aptver Atlantijas okeāna, Ziemeļu Ledus okeāna, Klusā okeāna galējās ziemeļu daļas un arktiskās jūras. Īpaši bargās ziemās baltvalis mēdz būt sastopams tālāk dienvidu virzienā (atsevišķi indivīdi no Ziemeļjūras var ieklīst Baltijas jūrā).
Redzēts peldam arī Latvijas piekrastē.
Dzīves veids:
Specializēts ūdenī mītošs dzīvnieks, kuram nav nekādas tiešas saiknes ar sauszemi. Ziemu pavada atklātos ūdeņos ledus nesegtās teritorijās. Vasarā lielākoties uzturas netālu no piekrastes, bieži iepeld upju grīvās.
Baltvaļa ķermenim nav izteikti hidrodinamiska forma, tāpēc dzīvnieks nevar ilgu laiku peldēt ātri. Lielākoties peldēšanas ātrums ir vidēji 5 (1,5-9) km/st, tomēr īslaicīgi spēj attīstīt ātrumu, kas pārsniedz 20 km/st. Nelec ārā no ūdens, toties prot peldēt atmuguriski. Nirst bieži, bet sekli (10-20 m) un zem ūdens parasti uzturas vidēji 4 minūtes, taču, ja nepieciešams, var ienirt daudz dziļāk un spēj pavadīt dzelmē līdz pat 20 minūtes.
Rotaļīgs, ziņkārīgs dzīvnieks.
Izteikti sociāls. Gandrīz vienmēr dzīvo nelielās kopienās, kas sastāv no (5)10-20(25) abu dzimumu īpatņiem (vadonis ir dominējošais tēviņš). Kopienas vasarā mēdz apvienoties, tāpēc labās barošanās vietās (lielu upju grīvās, lejtecēs) baltvaļi var tikt novēroti lielā skaitā vienuviet.
Baltvaļa barību lielā mērā nosaka ģeogrāfiskā atrašanās vieta un sezona. Barības pamatsastāvā ietilpst galvenokārt daudzu un dažādu sugu zivis, bet tas ēd arī bezmugurkaulniekus - vēžveidīgos, galvkājus, retāk gliemenes. Normālos apstākļos pieaudzis dzīvnieks diennaktī apēd 20-25 kg barības. Medījot baltvaļi mēdz koordinēti sadarboties cits ar citu. Laupījumu izraugās nelielu, jo tas jānorij nesasmalcināts (zobi tiek izmantoti tikai upura saķeršanai).
Pārošanās periods nenoteikts (dažādos reģionos atšķirīgs), izstiepts. Mātītes parasti pārojas ik pēc 2-3 gadiem, retumis biežāk. Lai savstarpēji sazinātos pārošanās periodā, izmanto eholokāciju. Grūsnība ilgst 11-12(14,5) mēnešus. Dzemdību laikā mātīte uzturas relatīvi siltā vietā (parasti kādā jūras līcī), kur ūdens temperatūra ir vismaz 10°C. Metienā parasti viens mazulis, kas nāk pasaulē zem ūdens, ir labi attīstīts. Jaundzimušā garums - 1,5(1,6) m, svars - 80 kg. Mazuļa ādas krāsa - pelēka. Pēc dzemdībām tas tūlīt spēj sekot mātei. Tēviņi neuzņemas tiešas rūpes par pēcnācējiem. Sākumā mazulis pārtiek vienīgi no piena, bet, kad attīstījušies zobi, pamazām apgūst prasmi patstāvīgi baroties (taču arī pienu turpina zīst). Kopējais laktācijas periods parasti ilgst 20(22) mēnešus. Jaunajam dzīvniekam augot, mainās ķermeņa krāsa - sākumā tā no pelēkas top tumši pelēka, zilpelēka, pēc tam pamazām kļūst arvien gaišāka un gaišāka. Pilnīgi balts dzīvnieks kļūst, kad viņa garums sasniedzis 2,75-3,2 m un iestājusies dzimumgatavība - (6)7-9 gadu vecumā. Pilnīgi nobriedis top (8)9-12(14) gadu vecumā, kad sasniedz arī maksimālo ķermeņa lielumu. Mātītes aug un attīstās ātrāk par tēviņiem.
Dzīves ilgums lielākoties nepārsniedz 30-40 gadus, bet labvēlīgos apstākļos mūžs var būt krietni garāks.
Nopietnākie dabīgie ienaidnieki ir polārlāči un zobenvaļi. Bargās ziemās mēdz iet bojā, nokļūstot ledus iesprostojumā. Ļoti jutīgs pret ūdens transporta līdzekļu radītu trokšņa piesārņojumu, kas traucē orientēties. Sugai kaitē arī barības resursu nepietiekamība, kuģi (sadursme ar tiem), medību kvotu neievērošana, ūdeņu piesārņojums.
Statuss:
Praktiskā nozīme. Atsevišķās teritorijās dažas ziemeļu tautas baltvaļus medī (galvenokārt augstvērtīgā trāna un izturīgās ādas ieguvei). Nelielā mērā konkurē ar jūras zvejniecību.
Kopš 1973. gada - tikai limitēti medījams. Sugu aizsargā Bernes konvencija, Eiropas direktīva, JCCM līgums. Latvijā īpašs statuss nav noteikts.
Kopsavilkums:
Cirkumpolāri (ziemeļu teritorijās) izplatīts. Redzēts peldam Latvijas piekrastē. Visu mūžu pavada ūdenī. Ļoti sabiedrisks. Pārtiek galvenokārt no nelielām zivīm. Mātītes pārojas ik pēc 2-3 gadiem. Ilgdzīvojošs.
Extremely rare and casual marine species along the Latvian coastline.
Редчайший морской вид; крайне редко у латвийского побережья.