vāveru dzimta (Sciuridae)

Grauzēju kārtas dzimta. Pieder sīki vai nelieli, retāk diezgan lieli uz zemes vai kokos dzīvojoši zīdītāji, kuru ķermeņa garums no 10 cm līdz apmēram 1,3 metriem, bet svars no 15 gramiem līdz 8 kg. Vissmagākie dzimtas pārstāvji ir rudens pusē pamatīgi nobarojušies murkšķi, bet lielākās ir Āzijas milzu lidvāveres. Parasti dzīves ilgums svārstās, atkarībā no sugas, 5 līdz 20 gadu ietvaros. Vāveru dzimtas sugām raksturīgs biezs, blīvs apmatojums (vairākas ir vērtīgi kažokzvēri). Tas var būt gan vienkrāsains (brūnos, dzeltenbrūnos, sarkanbrūnos, melnpelēkos toņos), gan arī svītrains, piemēram, burundukiem. Kustīgi, aktīva dzīvesveida zīdītāji, acis lielas, redze laba, kāju uzbūve un nagi pielāgoti veiklai kāpelēšanai (uz zemes alās dzīvojošām sugām – rakšanai), zobu sistēma labi pielāgota graušanai un košanai. Pārtiek no dažādas augu valsts barības, sevišķi skujkoku (priedes, egles, baltegles, ciedrupriedes u.c.) čiekuru sēklām boreālajā mežu zonā, arī riekstiem, augļiem, citu koku sēklām, tomēr dažkārt uzbrūk arī putnu mazuļiem, citiem sīkiem mugurkaulniekiem, lieliem kukaiņiem, izēd olas putnu ligzdās. Barības pārpilnības laikā mēdz gatavot krājumus slēptuvēs, kuras iztukšo grūtākos laikos. Kokos dzīvojošajām sugām papildus raksturīga kupla, gara aste, kas pilda nozīmīgu balsta un līdzsvara lomu. Dzīvo gan mežainos apvidos kokos (dobumos iekārtotās ligzdās), gan uz zemes alās stepē, pustuksnešos, citos biotopos. Atsevišķas alās mītošās sugas veido kolonijas. Vairākas ziemeļu puslodē sastopamās vāveres un tām radniecīgās ģintis nevairās no cilvēka klātbūtnes, un ir parastas pat lielpilsētu parkos. Šī ir senas izcelsmes dzimta; vairāk nekā desmit ģintis zināmas tikai no fosilijām.

Mūsdienās pasaulē ļoti plaši sastopama zīdītāju dzimta, izņemot Austrāliju un Dienvidamerikas dienviddaļu, kā arī dažas lokālas, pārmēru tuksnešainas teritorijas visā pasaulē, kur nav pietiekoši pieejama barība. Lielākā sugu daudzveidība Āzijas dienvidu un dienvidaustrumu daļā. Nodala ap 290 sugu apmēram 60 ģintīs. Latvijā divas sugas, katra savā ģintī. Trešā suga - stepes murkšķis, acīmredzot, konstatēta kā izbēgusi kādam privātam turētājam. Turpmākajos gados nav ziņu par šīs sugas ieviešanos.