Verbascum nigrum L.
- latviski: melnais deviņvīruspēks
- angliski: dark Mullein
- vāciski: Schwarze Königskerze
- zviedru: mörkt kungsljus
- igauņu: must vägihein
- lietuviešu: juodoji tūbė
- krievu: коровяк черный
Apraksts: Daudzgadīgs, liels (ga 50-120 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, parasti sārti brūns, vienkāršs vai nedaudz zaro ziedkopā. Lapas uz stublāja pamīšus (tikai pašas augšējās sēdošas), iegareni olveidīgas (ga 10-30 cm, pl 5-15 cm). Plātnes mala divkārtzāģzobaina, gals smails, pamats ieapaļš vai sekli sirdsveidīgs, virspuse tumšzaļa, kaila vai skraji apmatota, apakšpuse blāvāka, apmatota. Ziedi pušķos pa 2-8 blīvā un garā ķekarveida ziedkopā stublāja un sānzaru galā. Kauss īss, piecdaļīgs, daļas lineāras. Vainags dzeltens (pl ap 2 cm). Raksturīga pazīme ir ar violetiem matiņiem klātie putekšņlapu kātiņi, kas rada dzeltena zieda ar violeti bārkstainu centrālo daļu iespaidu. Auglis - ovāla, garāka nekā kauss pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.
Izplatība: Eiropā un Rietumāzijā plaši izplatīta suga.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi: Parasti atsevišķi eksemplāri sausās pļavās, ar veģetāciju skraji segtās pauguru un upju krastu nogāzēs, nezālienēs, ceļu un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes: Vienīgā deviņvīruspēka suga Latvijā, kam ir dzeltens vainags un ar violetiem matiņiem (nevis baltiem vai dzelteniem) klāti putekšņlapu kātiņi.
Not rare. Usually solitarily specimens in dry places with a sparse cover of vegetation: in meadows, on hillslopes and slopes of riverbanks, in wasty places and on roadsides.
Нередко. Обычно единичные экземпляры в сухих, незадерненных местах на лугах, по склонам холмов и береговым склонам рек, в сорных местах и по обочинам железных дорог.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
