Trifolium hybridum L.
- latviski: bastarda āboliņš
- angliski: alsike Clover
- vāciski: Schweden-Klee
- zviedru: alsikeklöver
- igauņu: roosa ristik
- lietuviešu: rausvasis dobilas
- krievu: клевер розовый
Apraksts: Divgadīgs vai daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-50 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, vienkāršs vai nedaudz zarains, kails, ieapaļš. Parasti vienam augam stublāju daudz. Lapas ar garu (apakšējās) vai īsu (augšējās) kātu, trīslapiņu saliktas no plati eliptiskām lapiņām (ga 2-4 cm, pl 0.8-2 cm) ar aptuveni 20 sāndzīslu pāriem. Lapiņas gals strups, mala sīkzobaina. Pielapes gari nosmailotas. Ziedi ieapaļās galviņās, ziedu daudz (ap 20-30), ziedkopas kāts garš (ga 4-7 cm). Ziedkopas pa vienai lapas žāklē. Kauss kails, īss, zobiņi smaili. Vainags (ga 0.6-0.8 cm) bāli sārts, pārziedot tumšāks, brūnsārts. Auglis - pāksts ar 2-3 sēklām. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība: Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā sastopama suga. Mainīga izskata augs; tā ietvaros nodala dažas pasugas (iekļaujot arī Latvijā kā atsevišķu sugu nodalīto smalko āboliņu).
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas atklātos biotopos: pļavās, atmatās, ceļmalās, nezālienēs un aizaugušos uzbērumos.
Īpašas norādes: Savstarpēji bastarda un smalkais āboliņš ir ļoti līdzīgi (sk. sugas aprakstu). No citiem āboliņiem atšķirami viegli.
Common. Solitarily specimens and groups of various size in dry habitats: meadows, on fallow-lands and roadsides, and in wasty places. Closely related T. elegans occurs rarely in similar habitats.
Часто. Единичные экземпляры и группы разной величины в сухих местообитаниях: на лугах и залежах, по обочинам дорог и в сорных местах. Близкий T. elegans встречается реже в похожих местообитаниях.
Līdzīgās sugas
-
Trifolium elegans Savi (smalkais āboliņš)
Ļoti līdzīgs ir smalkais āboliņš (T. elegans Savi); daudzviet to aplūko tikai kā bastarda āboliņa pasugu. Smalkajam āboliņam ziedkopa sīkāka (Ø ap 1 cm), lapiņas sīkākas (ga līdz 1.5 cm), dzīslojums ļoti blīvs (ap 40 sāndzīslu pāri), stublājs parasti pacils, augšdaļā vienmēr apmatots, šķautņains. Ziedi sīkāki (ga 0.5-0.6 cm) un tumšāki (intensīvi rozā līdz brūnsārti). Sastopams retumis. Izplatības vietas un ziedēšanas laiks kā bastarda āboliņam.
-
Trifolium angulatum Waldst. et Kit. (šķautņainais āboliņš)
Uz dzelzceļa Tukumā XX gs. beigās konstatēts šķautņainais āboliņš (Trifolium angulatum Waldst. et Kit.). Viengadīgs, neliela auguma (ga 10-40 cm) lakstaugs, savvaļā solončaku pļavās DA Eiropā. Stublājs kails, pacils, mezglos mazliet liekts vai lauzīts, parasti vienmēr bagātīgi zaro pie pamata. Lapas kāts aptuveni lapiņu garumā vai apakšējām lapām vairākas reizes garāks. Lapas trīslapiņu saliktas no otrādi olveidīgām vai lancetiskām (ga 0.8-1.8 cm) lapiņām ar sīkzobainu malu, pamats ķīļveidīgs. Lapiņa ar 8-13 sāndzīslām. Ziedi ieapaļās (Ø ap 1.5 cm) galviņās lapu žāklēs. Parasti ziednesis (ga 2-3 cm) mazliet pārsniedz lapas garumu. Galviņa paskraja, īpaši augļu laikā, kad ziedi nolīkst. Kauss šauri zvanveidīgs, zobiņi īlenveida. Vainags gaiši sarkans (ga 0.5-0.8 cm), uz lancetiskā karoga labi saskatāms stūrains sāndzīslojums (sāndzīslas no centrālās dzīslas atiet asā leņķī). Auglis - pāksts ar 3-4 sēklām, starp sēklām ir iežmauga. Zied jūnijā un jūlijā. Grūti noteicama suga. Vērība jāpievērš auga zarojumam pie pamata, gaiši sarkanajiem ziediem paskrajās galviņās lapu žāklēs, stūrainajam dzīslojumam uz karoga un pāksts formai. Sēklu vairāk nekā viena.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
