Thesium ebracteatum Hayne
- latviski: pļavas linlape
- angliski:
- vāciski: Vorblattloses Vermeinkraut
- zviedru: pontisk spindelört
- igauņu: püst-linalehik
- lietuviešu: plikažiedis linlapis
- krievu: ленец бесприцветничковый
Apraksts: Daudzgadīgs, neliels (ga 10-30 cm) santalkoku dzimtas pusparazītisks lakstaugs. Stublājs stāvs, kails, parasti vienkāršs. Lapas uz stublāja pamīšus, lineāri lancetiskas (ga 2-5 cm, pl 0.2-0.6 cm), mala gluda, gals īsi smails, dzīslas trīs, neskaidras. Ziedi pa vienam ķekarā stublāja augšdaļā. Pie katra kātainā zieda pamata ir gara pieziedlapa. Pieziedlapas ir ļoti līdzīgas stublāja lapām. Stublāja galā ir tikai lapu pušķis bez ziediem. Apziednis balts, piecdaļīgs (pl ap 0.8 cm). Auglis - riekstiņš - apmēram apziedņa garumā. Zied maijā, jūnija sākumā.
Izplatība: Šaura areāla suga Eiropas vidus un austrumu daļā.
Latvijā ļoti reti, tikai valsts austrumu daļā un Rīgas apkārtnē.
Biotopi: Grupas sausos priežu mežos, mežmalās smilšaini granšainās augsnēs. Strauji izzūd palielinoties zemsedzes veģetācijas blīvumam.
Īpašas norādes: Līdzīga tīruma (T. arvense; sk. sugas apraksta daļu) un Alpu linlapei (T. alpinum). No Alpu linlapes atšķirama pēc 1 (nevis 3) pieziedlapām pie katra zieda, stublāja galā lapu pušķis (nevis bez pušķa), lapas ar 3 neskaidrām dzīslām (nevis ar 1 skaidru dzīslu), apziednis piecdaļīgs (nevis četrdaļīgs).
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.
Very rare. Eastern part and the vicinities of Riga. Groups in dry pine forests and at the forest edges in carbonatic, gravel soils.
Очень редко. Только восточная часть и окрестности Риги. Группы в сухих сосновых лесах, на лесных опушках на гравийной основе.
Līdzīgās sugas
-
Thesium arvense Horv. (tīruma linlape)
Līdzīga, dažas reizes Latvijā konstatēta ievazāta suga ir tīruma linlape (T. arvense Horv. (syn. T. ramosum Hayne)) no DA Eiropas un Āzijas stepes joslas. Kalnu apvidos pamatareālā tā aug skrajmežos un pļavās. Tai raksturīgi daudzi rievaini stublāji (ga 15-30 cm), stāvi vai mazliet atliekti. Ziedi ķekarā. Pie katra kātainā zieda pamata 3 pieziedlapas, no tām malējās tikpat garas, cik zieds, bet vidējā divreiz garāka. Pieziedlapas virspusē ar labi saredzamu dzīslu. Apziednis piecdaļīgs, zvanveida (ga 0.25-0.3 cm). Riekstiņš ovāls, tīklains.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.