Nomad.lv - Tavai brīvībai

Silene nutans L.


Silene nutans L. karte
Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts: Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-70 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, nezarots, klāts ar īsiem, vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem, augšdaļā lipīgs. Retumis sastopami arī kaili augi. Pie stublāja pamata bieži ir neauglīgi, lapaini dzinumi. Lapas iegareni olveidīgas vai lāpstveidīgas (apakšējās), vai lancetiskas (stublāja vidū un augšdaļā) (ga 3-8 cm, pl 0.5-2.5 cm), apakšējās ar garu kātu, augšējās sēdošas. Visu lapu mala gluda. Ziedi garā un skrajā, vienpusēji nolīkušā, piramidālā skarā. Ziedi nokareni, ziedkāts garš (ga 1-1,5 cm). Kauss šauri stobrveidīgs (ga 0.8-1.3 cm, pl ap 0.3 cm), ar 10 tumšākām, izcilnām garendzīslām, parasti apmatots. Vainaglapas baltas, līdz divreiz garākas nekā kauss, dziļi šķeltas 2 šaurās daivās, galā ieritinātas. Ir īss, īlenveidīgs vainadziņš. Putekšņlapas tālu pārsniedz vainagu. Saulainā laikā ziedi ir aizvērušies. Auglis - olveidīga, stāva pogaļa (ga 0.7-1 cm) ar atliektiem zobiņiem. Zied no jūnija līdz septembrim.

Izplatība: Eiropā plaši izplatīta, mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas un varietātes.

Latvijā nereti visā teritorijā.

Biotopi: Dažāda lieluma grupas sausos priežu mežos, mežmalās, sausās pļavās un upju krastu nogāzēs, arī kāpās un smiltājos. Raksturīga suga vairākās sausu mežmalu un nogāžu augu sabiedrībās klasē Cl. Trifolio-Geranietea sanguinei.

Īpašas norādes: Līdzīga dažām citām plaukšķenēm, tomēr diezgan viegli atšķirama pēc skrajas, vienpusējas (nevis blīvas) ziedkopas. Lapas šauras, kauss šaurs (nevis lapas platas un kauss uzpūsts vai vismaz zvanveidīgs).

Not rare. Groups of various size in dry pine forests, at the forest edges, in dunes, on hillslopes and in dry meadows.

Нередко. Группы разной величины в сухих сосновых лесах, по лесным опушкам, в дюнах и на сухих лугах.

Līdzīgās sugas

  • Silene viscosa (L.) Pers. (lipīgā plaukšķene)

    Ļoti rets, ievazāts augs ir lipīgā plaukšķene (Silene viscosa (L.) Pers., syn. Melandrium viscosum (L.) Čelak.). Latvijai tuvākās atradnes ir Skandināvijas šērās un Somu jūras līča salās, kur tā aug akmenājos un uz klintīm. Latvijā konstatēta sausās nezālienēs un uz dzelzceļiem. No citām plaukšķenēm atšķirama uzreiz pēc stāvā stublāja, kas blīvi klāts ar vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem un stublāja bagātīgā aplapojuma līdz ziedkopai. Augs divgadīgs (ga 20-60 cm), parasti nezaro. Lapas slīpi augšupvērstas, lancetiskas, sēdošas (apakšējām var būt īss kāts), nereti skaujošas. Plātnes mala viļņaina vai attāli zobaina. Ziedi spilgti balti (ga 2-2.5 cm), pušķos pa 5-12, šauri piramidālā dihaziālā ziedkopā. Vainaglapas līdz pusei šķeltas, bez vainadziņa. Kauss cilindrisks, ar izcilnām 10 garendzīslām. Zied pievakarē, smarža patīkama, intensīva. Zied jūlijā un augustā.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.