Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-95 cm) gundegu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, augšdaļā maz aplapots un vismaz augšdaļā klāts ar atstāvošiem matiņiem. Lapas (ga, pl 5-12 cm) dalītas šaurās lancetiskās vai lineārās plūksnās, klātas ar piegulošiem matiņiem, plūksnu mala gluda vai neregulāri zobaina. Apakšējās lapas ar kātu (piezemes lapu kāts pārsniedz plātnes garumu), stublāja augšdaļā lapas sēdošas. Ziedi (pl 1-1.5 cm) pa vienam garu ziedkātu galā. Ziedkāts rievains, ziedgultne apmatota. Kauslapas apmatotas. Vainaglapas olveidīgas, dzeltenas. Auglis - sīks (ga ap 0.4 cm), kails riekstiņš ar īsu knābīti ieapaļā riekstiņu kopauglī. Zied no maija līdz jūlijam.
Izplatība:
Plaši izplatīta, mainīga izskata Eirāzijas suga; tās ietvaros nodala vairākas pasugas.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Sausu augteņu suga. Atsevišķi eksemplāri un grupas upju krastu nogāzēs, sausās pļavās, karjeros un nezālienēs, priežu mežos un mežmalās.
Īpašas norādes:
Vislīdzīgākā kodīgajai (R. acris) un birztalas (R. nemorosus) gundegai. No kodīgās gundegas atšķirama pēc rievaina (ne gluda) ziedkāta, apmatotas (ne kailas) ziedgultnes, lapas plūksnas daudz šaurākas. No birztalas gundegas atšķirama pēc atstāvošiem (nevis piekļāvīgiem) matiņiem stublāja augšdaļā, daudz šaurākām lapu plūksnām un īsa (nevis gara, saritināta) riekstiņa knābīša. Salīdzinājumā ar daudzām citām gundegām neaug mitrās vietās.
Rather common. Solitarily specimens and groups in dry habitats: on the slopes of riverbanks, in meadows, pine forests and wasty places.
Довольно часто. Единичные экземпляры и группы в сухих местообитаниях: по береговым склонам рек, на лугах, в сосновых лесах и сорных местах.
