Gandrs Latvijas augi cd

Myosoton aquaticum (L.) Moench

syn. Malachium aquaticum (L.) Fr.

Myosoton aquaticum (L.) Moench karte
Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts: Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-50 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs. Stublājs ļogans, trausls, pacils, zaro, augšdaļā klāts ar matiņiem, apakšējo mezglu vietās sakņojas. Lapas pretējas, sēdošas, mīkstas, iegareni olveidīgas vai olveidīgas (ga 3-8 cm, pl 1-4 cm), mala gluda, gals smails, dažreiz apakšējās lapas ar kātu. Ziedi skrajos dihāzijos stublāja un zaru galā. Kauslapas zaļas, brīvas, divreiz īsākas nekā baltās, gandrīz līdz pamatam divās daļās dalītās vainaglapas (ga 0.6-1.2 cm). Irbuļi 5. Auglis - garāka nekā kauss, olveidīga pogaļa, kas augšējā trešdaļā atveras ar 5 galā šķeltiem zobiņiem. Zied no maija beigām līdz jūlijam.

Izplatība: Eirāzijā sastopama suga.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un grupas mitros palieņu krūmājos, slapjās pļavās, applūstošās mežu ieplakās, pārpurvotos ūdenstilpju krastos un grāvjos.

Īpašas norādes: Līdzīga birztalas virzai (Stellaria nemorum). Droši atšķirama pēc 5 (nevis 3) zieda irbuļiem. Vainaglapas parasti dziļāk dalītas, pogaļa augšējā trešdaļā atveras ar 5 galā šķeltiem zobiņiem (nevis atveras gandrīz līdz pamatam), tipiskiem eksemplāriem kātainu lapu maz vai nav (birztalas virzai vismaz līdz stublāja vidum lapas ir kātainas). Aug salīdzinoši slapjākās vietās, bieži seklūdenī.

Common. Solitarily specimens and groups on various floodplains and in paludified habitats.

Довольно часто. Единичные экземпляры и группы в разных пойменных и мокрых местообитаниях.

Līdzīgās sugas

  • Holosteum umbellatum L. (čemuru holosteja)

    Sistemātiski vietu starp virzām un radzenēm ieņem holostejas ģints. Par čemuru holostejas (Holosteum umbellatum L.) sastopamību Latvijā XXI gs. sākumā ir tikai vecas ziņas, kas norāda uz sugas adventīvu (ievazātu) raksturu. Suga Latvijā atrodas ziemeļos no vienlaidu areāla; strauja ziedēšana agrā pavasarī (aprīlī un maija pirmajā pusē), sīkais izmērs un necilais izskats, iespējams, ir iemesls sugas neskaidrajam statusam Latvijas mūsdienu florā. Tomēr tās regulāra sastopamība valsts dienviddaļā ir ļoti ticama. Holostejai raksturīgs stāvs (ga 5-20 cm) stublājs. Parasti vienam augam no lapu rozetes atiet vairāki stublāji. Viss augs zilganzaļš. Stublājs apmatots, augšdaļā lipīgs, stublāja augšējie posmi acīm redzami garāki. Lapas iegarenas vai eliptiskas (ga 1-2 cm, pl 0.5-0.8 cm), rozetē un pamata tuvumā. Viens vai divi pretēju un pie pamata saaugušu lapu pāri ir stublāja apakšdaļā līdz tā vidum. Lapas mala gluda, gals smails. Stublāja galā garos ziedkātos 3-12 ziedi čemurveida ziedkopā. Ziedkāti nevienāda garuma, daudzreiz pārsniedz zieda garumu, vērsti dažādos virzienos. Pie katra zieda pamata ir lielas, olveidīgas pieziedlapas. Kauslapas zaļas (ga 0.2-0.4 cm). Vainaglapas baltas vai blāvi iesārtas (ga 0.4-0.6 cm), garākas nekā kauslapas, gals zobains (citām neļķu dzimtas sugām ar baltiem, sīkiem ziediem vainaglapu gals ir gluds vai šķelts). Pogaļa cilindriska (ga 0.4-0.6 cm), garāka nekā kauss, atveras pa 6 vārsnēm izliecoties vai atritinoties 6 zobiņiem. Meklējama Latvijas dienviddaļā agri pavasarī sausās, smilšainās un granšainās vietās ar skraju veģetāciju. Izzied ļoti strauji.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.