Datura stramonium L.
- latviski: parastais velnābols
- angliski: Thorn-apple
- vāciski: Weißer Stechapfel
- zviedru: spikklubba
- igauņu: harilik ogaõun
- lietuviešu: paprastoji durnaropė
- krievu: дурман обыкновенный
Apraksts: Viengadīgs, vidējs vai liels (ga 30-120 cm) nakteņu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails, spēcīgs, vienkāršs vai zaro. Lapas uz stublāja pamīšus, olveidīgas (ga 6-20 cm, pl 5-15 cm), mala lielzobaina vai lapas sekli daivainas. Plātnes gals smails, dzīslas apmatotas, kāts īss. Ziedi pa vienam augšējo lapu žāklēs. Kauss zaļš, šauri stobrveidīgs, saaudzis, galā ar 5 vienādiem, trīsstūrainiem zobiņiem. Vainags balts (ga 4-9 cm), retāk blāvi iezilgans, stobrveidīgs, saaudzis, apmale plata un krokaina, piecdaivaina, daivas smailas. Auglis - liela (ga 5-6 cm), olveidīga pogaļa, tās cietā virsma blīvi klāta ar spēcīgiem, asiem dzeloņiem. Pogaļas augšdaļā dzeloņi masīvāki un garāki. Pogaļa uzplīst pa 4 vārsnēm. Sēklas tumšpelēkas, rievainas. Zied jūlijā, augustā.
Izplatība: Mainīga izskata, plaši izplatīta suga Eirāzijā, Ziemeļamerikā un Ziemeļāfrikā, kā ietvaros nodala tuvus zemākus taksonus, kurus daži autori aplūko kā patstāvīgas sugas.
Latvijā adventīvs augs, retumis visā teritorijā.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri sastopami gar dzelzceļiem, nezālienēs un izgāztuvēs.
Īpašas norādes: Indīgs augs.
Rather rare. Adventive species. Solitarily specimens in wasty places, along railways and on dust-heaps.
Изредка. Заносной. Единичные экземпляры в сорных местах, на свалках и вдоль железных дорог.
Līdzīgās sugas
-
Datura tatula L. (violetais velnābols)
Izskatā ļoti līdzīgs ir violetais velnābols (D. tatula L.), kas Latvijā atrasts ļoti reti. Botāniķu vidū nav vienprātības par tā taksonomisko kategoriju; vairāki autori violeto velnābolu nodala tikai kā parastā velnābola pasugu vai pat varietāti. Violetajam velnābolam raksturīgas šādas atšķirības pazīmes: violeti vai purpurvioleti ziedi, pogaļa izciļņaini pauguraina, bieži bez asiem dzeloņiem. Ja uz pogaļas ir dzeloņi, to nedaudz, pēc lieluma dzeloņi pogaļas augšdaļā un apakšdaļā neatšķiras. Pārējās pazīmes kā parastajam velnābolam, tomēr kopumā violetais velnābols ir masīvāks, zaraināks, stublājs nereti ar violetu nokrāsu, lapu dzīslas un kauss ar sārtu nokrāsu, lapas plātne dalīta dziļāk. Izplatība un ziedēšanas laiks līdzīgs parastajam velnābolam.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
