Cardamine pratensis L.
- latviski: pļavas ķērsa
- angliski: Cuckooflower
- vāciski: Wiesen-Schaumkraut
- zviedru: ängsbräsma
- igauņu: aas-jürilill
- lietuviešu: pievinė kartenė
- krievu: сердечник луговой
Apraksts: Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 15-50 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, kails un dobs, nezaro vai no pamata atiet vairāki stublāji. Dažreiz stublāja augšdaļā ir īsi zari ar ziediem. Stublājs aplapots visā garumā. Lapas (ga 4-17 cm) pārtraukti plūksnaini dalītas (izskatās saliktas) ar 4-10 pāriem iegarenu plūksnu. Rozetes lapu galotnes plūksna ieapaļa. Visu plūksnu mala parasti gluda vai ar strupu zobiņu katrā plūksnas pusē. Ziedi blīvā, vairogveidīgā ķekarā stublāja galotnē. Kauslapas iedzeltenas, sīkas (ga ap 0.5 cm). Vainaglapas baltas vai gaišvioletas, olveidīgas (ga 1-1.5 cm). Putekšnīcas dzeltenas. Auglis - lineārs, no augļkopas ass slīpi augšup atstāvošs pākstenis (ga 2-4 cm). Augļa kāts sasniedz trešdaļu vai pusi no pāksteņa garuma. Zied no aprīļa beigām līdz jūnijam.
Izplatība: Plaši teritorijā pola tuvumā sastopama mainīga izskata suga (daži autori to uzskata par sugu kompleksu), kā ietvaros nodala vairākus zemākus taksonus, tajā skaitā arī šeit atsevišķi nodalīto zobaino ķērsu.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas mitrās pļavās un mežos, ūdenstilpju krastos, grāvjos un purvos.
Īpašas norādes: Savstarpēji pļavas un zobainā ķērsa ir ļoti līdzīgas (sk. sugas apraksta daļu). Vislīdzīgākās rūgtajai ķērsai (C. amara), taču viegli atšķiramas pēc vienmēr dzeltenām (nevis violetām) putekšnīcām; arī ziedu vainaglapas salīdzinoši lielākas.
Common. Solitarily specimens and groups in wet meadows and forests, on the banks of water-bodies, in ditches and mires.
Часто. Единичные экземпляры и группы на мокрых лугах и болотах, в лесах и канавах, а также по берегам водоемов.
Līdzīgās sugas
-
Cardamine dentata Schult. (zobainā ķērsa)
Izskatā ļoti līdzīga ir zobainā ķērsa (C. dentata Schult.). Daudzi autori to aplūko kā pļavas ķērsas pasugu: C.p. ssp. dentata (Schult.) Čelak. Pēc vispārējās izplatības tā vairāk sastopama Eiropas austrumu un ziemeļu daļā. Aug līdzīgos biotopos kā pļavas ķērsa un sastopama tikpat bieži. Galvenā atšķirības pazīme ir rombiskas lapu plūksnas ar 1-2 manāmi izvirzītiem zobiņiem katrā plūksnas pusē. Visas pārējās pazīmes maz atšķiras no pļavas ķērsas.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
